"Antifašisti" no Igaunijas sola 16. martā ierasties Rīgā
Igaunijas organizācija "Nočnoi Dozor" ("Naktssardze"), kuras aktīvisti savulaik tika apsūdzēti par masveida nekārtību organizēšanu Tallinā, nolēmusi nosūtīt uz Rīgu savus pārstāvjus, lai 16. martā sekotu leģionāru gājiena norisei, - tā ziņo interneta medijs "Regnum".
"Nočnoi Dozor" valde pauž gandarījumu, ka Rīgas dome leģionāru gājienu šogad ir aizliegusi, vienlaikus atgādinot, ka pagājušajā gadā, lai gan bijis analogs aizliegums, "Daugavas Vanagi" gājienu tomēr sarīkojuši, taču policija tā norisē nav iejaukusies, bet "antifašisti", kas centušies gājienu izjaukt, aizturēti.
Kā, atsaucoties uz preses ziņām, norāda kustības pārstāvji, ""Daugavas Vanagi" arī šogad gatavojas doties gājienā," tāpēc "Nočnoi Dozor" kopā ar "antifašistisko organizāciju" biedriem plāno "organizēti ierasties Rīgā, lai par notiekošo ievāktu informāciju".
Jau ziņots, ka Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā pirmdien, 15.martā, plkst.13 plānots izvērtēt Rīgas domes aizliegumu rīkot visus 16.martā pieteiktos pasākumus.
Tiesā saņemts biedrības "Daugavas Vanagi Latvijā" pieteikums, kurā lūgs atcelt Rīgas pašvaldības 5.marta aizliegumu rīkot galvaspilsētā 16.marta pasākumus. Kā ziņots, "Daugavas Vanagi Latvijā" šajā datumā bija bija iecerējuši rīkot gājienu cauri Vecrīgai līdz Brīvības piemineklim.
Tāpat pašvaldības 5.marta aizliegumu tiesā apstrīdējusi "Latvijas Antifašistiskā komiteja", kura 16.martā no plkst.11.30 līdz 14 bija iecerējusi rīkot "antinacistisku sapulci" Brīvības un Aspazijas bulvāra stūrī, pie "Laimas" pulksteņa.
Tiesa nolēmusi abus pieteikumus pieņemt un apvienot tos vienā lietā, par kuras izskatīšanas laiku noteikts 15.marts plkst.11.
Jau ziņots, ka Rīgas domes Sapulču, gājienu un piketu rīkošanai iesniegto pieteikumu izskatīšanas komisija šā gada 5.martā, līdzīgi kā pagājušajā gadā, nolēma aizliegt visus 16.martā pieteiktos pasākumus pilsētā. Komisija uzklausīja pieteicējus un lēmumu pieņēma, vadoties no Valsts policijas un Drošības policijas sniegtajiem atzinumiem, kuros esot norādīts uz būtiskiem sabiedriskās kārtības un drošības apdraudējumiem plānoto pasākumu laikā, skaidroja pašvaldība.
Vēlāk iekšlietu ministre Linda Mūrniece (JL), vērtējot šo aizliegumu, gan apšaubīja pašvaldības lēmuma pamatotību. Ministre uzsvēra, ka Valsts policijas un Drošības policijas sniegtajos atzinumos neesot bijuši ieteikumi aizliegt pasākumus. Tāpat drošību iestāžu ziņojumos neesot bijis norādīts uz iespējamiem plaša mēroga incidentiem, kas nopietni varētu apdraudēt sabiedrisko kārtību un drošību.