Latvijas Privatizācijas aģentūra atteikusies pagarināt "KVV Liepājas metalurga" pārstrukturēšanas plāna izstrādes termiņu tiesiskās aizsardzības procesa ietvaros, līdz ar to Latvijas valdība ir speciāli noraidījusi visus "KVV Liepājas metalurgs" priekšlikumus Liepājas metalurģiskās rūpnīcas glābšanai, lai faktiski varētu uzņēmumu nacionalizēt, teikts Ukrainas "KVV Group" izplatītajā paziņojumā.
LETA jau ziņoja, ka Liepājas tiesa ir atjaunojusi tiesvedību metalurģijas uzņēmuma "KVV Liepājas metalurgs" maksātnespējas procesa lietā, kas ierosināta pēc AS "G4S Latvia" pieteikuma. Līdz noteiktajam termiņam - augusta beigām - Liepājas tiesā netika saņemts "KVV Liepājas metalurga" tiesiskās aizsardzības pasākumu plāns (TAP).
AS "KVV Liepājas metalurgs" kreditores SIA "FeLM", kuras īpašniece ir Privatizācijas aģentūra (PA), pārstāvji aģentūrai LETA atzina, ka "FeLM" šā gada 24.augustā saņēma "KVV Liepājas metalurga" vēstuli, kurai pievienots uzņēmuma izstrādātais TAP pasākumu plāns. "FeLM" iepazinās ar pasākumu plānu un atbildi nosūtīja "KVV Liepājas metalurgam".
"TAP plānā paredzētie pasākumi neatbilst Maksātnespējas likuma 41.pantā noteiktajam nodrošināto kreditoru interešu aizsardzības principam, līdz ar to "FeLM" kā nodrošinātam kreditoram nebija pamata saskaņot "KVV Liepājas metalurga" sagatavoto TAP plānu. TAP plāna sagatavotāji plānā ietvertos priekšlikumus nav publiskojuši, tāpēc "FeLM" šobrīd atturas no plāna satura komentāriem," norādīja "FeLM".
"No 2014.gada decembra "KVV Group" ir darījusi visu iespējamo, lai glābtu uzņēmumu un saglabātu tā unikālo kolektīvu. Augsta ranga Latvijas valsts amatpersonas, kas piedalījās rūpnīcas pārdošanas konkursa rīkošanā, investoriem dotos solījumus nav izpildījušas, jo bija ieinteresētas slēpt korupcijas shēmas, kas radās, piešķirot valsts garantijas rūpnīcas bijušajiem īpašniekiem," teikts "KVV Group" paziņojumā.
"KVV Liepājas metalurga" īpašnieki norāda, ka visu laiku, cik viņi ir darbojušies Latvijā, sarunu ceļā centušies atrisināt strīdīgos uzņēmuma pirkšanas brīdī parakstītā kontrakta jautājumus. Tas tika darīts, saglabājot pamatražošanu un tērējot miljoniem eiro lielas summas aktīvu uzturēšanai.
"KVV Group" norāda, ka, sākot no 2014.gada, tiešās investīcijas Latvijā veidoja 35 miljonus eiro, kas samaksāti, pērkot uzņēmumu. Netiešās investīcijās nomaksāti vēl 23 miljoni eiro (nodokļi, darba algu izmaksa, elektroenerģijas iepirkumi utt.)
Investors Latvijas valdībai daudzreiz norādīja uz to, ka uzņēmums tika pārdots par nepamatoti augstu cenu, jo faktiski notika rentablo ražotņu, tādu kā osta un skābekļa cehs, izslēgšana no darījuma, lai arī tās ir tehnoloģiskā un ražošanas procesa sastāvdaļas, skaidrots "KVV Group" paziņojumā.
Tajā teikts, ka "KVV Liepājas metalurgs" Latvijas Ekonomikas un Finanšu ministriju ierēdņiem piedāvāja četrus dažādus variantus izejai no krīzes un Liepājas metalurģiskā uzņēmuma attīstības plānu. Visi šie priekšlikumi vai nu palika neizskatīti, vai tika noraidīti.
"Tas liecina par to, ka valsts mērķtiecīgi virza "KVV Liepājas metalurgu" uz bankrotu. Uzskatām, ka visi "KVV Liepājas metalurga" priekšlikumi Latvijas valdībai par rūpnīcas saglabāšanu noraidīti speciāli. Politiskā korupcija valdības aprindās un slepenas vienošanās ir vērstas uz to, lai "KVV Group" zaudētu savas investīcijas," teikts "KVV Group" paziņojumā.
Kā ziņots, Liepājas tiesā pieteikta metalurģijas uzņēmuma "KVV Liepājas metalurgs" maksātnespēja. Ar maksātnespējas pieteikumu tiesā vērsusies AS "G4S Latvia". Liepājas tiesa 30.jūnijā bija pieņēmusi lēmumu ierosināt metalurģijas uzņēmuma "KVV Liepājas metalurgs" TAP lietu. Līdz nolēmuma pieņemšanai TAP lietā tiesa bija apturējusi tiesvedību uzņēmuma maksātnespējas lietā.
Šā gada 17. un 24.maija Ministru kabineta sēdēs tika izskatīts Privatizācijas aģentūras (PA) un "FeLM" sadarbībā ar Ekonomikas ministriju un Finanšu ministriju sagatavotais ziņojums par aktuālo situāciju saistībā ar "KVV Liepājas metalurga" parādu restrukturizāciju. Valdība pieņēma zināšanai, ka "KVV Grupas" piedāvātie saistību restrukturizācijas nosacījumi nav pieņemami un jāstrādā pie citiem risinājumiem uzņēmuma darbības atjaunošanai. "KVV Grupas" izteiktie priekšlikumi paredz būtisku valsts līdzdalību uzņēmuma darbībā bez uzņēmuma vadības kontroles nodošanas, kā arī nodokļu atlaides un citus pasākumus, kas var tikt vērtēti kā neatļauts valsts atbalsts.
Tāpat valdība tika informēta, ka "KVV Group" nespēs nodrošināt pašas izstrādātā uzņēmuma "KVV Liepājas metalurgs" konservācijas plāna izpildi, jo tas prasītu papildu ieguldījumus, kurus "KVV Grupa" nav gatava veikt. "KVV Group" arī norādījusi, ka pašreizējās tirgus konjunktūras apstākļos ražošanas atsākšana nav pamatota.
Patlaban papildu riskus "KVV Liepājas metalurga" darbībai rada arī nenodrošināto kreditoru prasījumi un iespējamā maksātnespējas ierosināšana, norāda PA. Valsts puses pārstāvji uzskata, ka "KVV Liepājas metalurga" īpašniekiem nekavējoties jāiesniedz risinājums, kas ļautu novērst šobrīd konstatējamās uzņēmuma maksātnespējas pazīmes.
Kā iepriekš ziņots, šā gada 22.martā valdība nolēma atļaut PA dibināt sabiedrību, kurai Valsts kase cedēs valsts prasījumu pret "KVV Liepājas metalurgu". Cesijas līgums paredz, ka tiek cedēts valsts pamatsummas prasījums pret "KVV Liepājas metalurgu" ar visiem nodrošinājumiem un blakus prasījumiem. Šāds risinājums tika atbalstīts, pamatojoties uz konsultanta SIA "Deloitte Latvia" ieteikumu.
Cesijas līgums paredz, ka "FeLM" pakāpeniski nodrošinās valsts līdzekļu atgūšanu, restrukturizējot valsts prasījumu, kā arī izvērtējot nepieciešamību restrukturizēt uzņēmuma pamatdarbību kopumā.
Savulaik valsts "KVV Liepājas metalurgam" izsniedza garantiju 70 miljonu latu (aptuveni 100 miljonu eiro) apmērā, taču patlaban uzņēmuma parāds valstij ir 65 miljoni eiro, turklāt "KVV Liepājas metalurgs" nav veicis kārtējo maksājumu valstij.