Pedagogi algas uzzinās septembra beigās

© F64

Skolotāji savu algu precīzi līdz centam uzzinās vien šā mēneša beigās. Kamēr darbosies princips nauda seko skolēnam, nekas nemainīsies, jo ziņas par skolēnu skaitu Izglītības un zinātnes minstrijas (IZM) datu bāzē nonāk septembra sākumā, norāda izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis.

Patlaban neviens nevar nosaukt konkrētu summu, kas iekritīs katra pedagoga maciņā. Pašvaldības kopējo mērķdotāciju saņems jau septembra vidū, taču, ņemot vērā, ka šogad tām vēl būs iespējams 10% no šīs naudas pārdalīt starp izglītības iestādēm pēc pašu vietvaru ieskatiem (nākamgad 6% apmērā), tad daudz kas atkarīgs ir tieši no domes rīcības. Skaidrs ir tas, ka par likmi skolotājam pienākas 680 eiro, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē teica Kārlis Šadurskis. Viņu izbrīnot tas, ka viena otra pašvaldība žēlojas, ka algas kritiski sarukšot. Šo vaimanātāju vidū ir arī Rīgas dome, kas paziņojusi, ka pedagogi zaudēs teju 100 eiro. «Nevaru saprast, kā tas var iznākt, ja kopumā galvaspilsēta mērķdotācijās papildus saņems 4,8 miljonus eiro. Turklāt šī summa var tikt izmantota tikai algām,» neizpratni pauda ministrs. Viņš atzina, ka sliktākais scenārijs varētu būt tāds: pašvaldības likumīgi izmanto iespēju pārdalīt šo mērķdotāciju tā, lai vienai daļai skolotāju tiešām samazinātos alga par 100 eiro, bet otrai daļai tā nesamērīgi pieaugtu. Ņemot vērā nesakārtoto skolu tīklu, Rīgas dome varētu izmantot «savienoto trauku principu» un sadalīt mērķdotāciju uz visām galviņām vienādi. «Nekad skolā ar 250 bērniem pedagogs nevarēs nopelnīt tik, cik skolā ar vairāk nekā 1000 audzēkņiem. Taču, ja šīm mazajām Rīgas skolām, no kurām divas ir tādas, kurās netika atvērtas 10. klases (tas tiešām esot kauns), pārdala naudu no lielajām, tad pašvaldība šādu mākslīgu samazinājumu var radīt,» pieļāva K. Šadurskis.

Ministrs arī norādīja: Rīgā vidusskolā vajadzētu būt ne mazāk kā 800 skolēnu ar trim paralēlajām klasēm 1. līdz 9. klasēs un divām paralēlklasēm vidusskolas posmā. Tādā gadījumā skolotājs var nopelnīt līdz 1000 eiro (ar likmi 750 eiro, kamēr šobrīd tā ir 500-560 eiro) nepārstrādājoties. Savukārt galvaspilsētas pamatskolai minimums būtu 575 skolēni (ar likmi 700 eiro) - ar trim paralēlklasēm līdz 5. klasei, bet līdz devītajai - divas.

Viņš arī atgādināja, ka attiecībā uz laukiem skaitļi ir citi: sākumskolā zemākais slieksnis būtu 50 skolēni, pamatskolā - simts, vidusskolā 150. Ja šie skaitļi netiek sasniegti, tad gan skolotājiem jārēķinās ar nepilnām slodzēm un jāmeklē iespējas piestrādāt kur citur. Uz deputātu jautājumu, kā līdz šim izdevās daļai pedagogu nopelnīt virs 1000 eiro, K. Šadurskis atbildēja, ka to atļāva lielais skolēnu skaits mācību iestādē un mazā skolēnu un skolotāja proporcija. Pieskaitot tam klāt divas slodzes - iznāk minētā summa. Tagad gan skolotājs vienā izglītības iestādē varēs strādāt 1,3 līdz 1,4 slodzes - ne vairāk.

Latvijā

Valsts amatpersonu deklarācijas vēsta, ka Latvijas Bankas prezidenta amata kandidātam 2022. un 2023. gadā pamatdarbs bijis nevis "Altum" valdes priekšsēdētāja amats, bet gan valdes priekšsēdētāja amats Rīgas Stradiņa universitātē. Lai gan lielākos ienākumus (algu) šajā periodā R. Bērziņš guvis tieši "Altum" valdes priekšsēdētāja amatā, deklarācija no "Altum" kā pamatdarba pēdējo reizi iesniegta VID tālajā 2021.gadā.

Svarīgākais