Lietuvieši Kuldīgas novadā grib meklēt naftu

© f64

Lietuvas kompānija "Geobaltic" vēlas saņemt licenci, lai pētītu iespējas Kuldīgas novadā iegūt ogļūdeņražus, kuru pamatā ir nafta, teikts saskaņošanai nodotajā Ekonomikas ministrijas (EM) rīkojuma projektā "Par ogļūdeņražu izpētes un ieguves licences laukuma noteikšanu Kuldīgas novada Gudenieku pagastā”.

Šā gada 11.maijā Lietuvas kompānija "Geobaltic" iesniedza EM iesniegumu par zemes dzīļu izmantošanas licences laukuma noteikšanu ogļūdeņražu izpētei un ieguvei Kuldīgas novada, Gudenieku pagasta, "Jāņasētās", "Kalējos", "Samantās" un "Ozolvalkos".

Visi minētie īpašumi pieder SIA "Artis JP", kuras valdes priekšsēdētājs Svens Petersens no šā gada 3.marta pilnvarojis "Geobaltic" pārstāvēt "Artis JP", izstrādājot, parakstot un iesniedzot attiecīgajās iestādēs dokumentus, kas nepieciešami licences laukuma noteikšanai zemes vienībās. Minētā pilnvara izdota uz neierobežotu laiku un bez pārpilnvarojuma tiesībām.

Pēc EM rīcībā esošās informācijas, rīkojuma projektā iekļautais licences laukums daļēji ietilpst 1963.gadā atklātajā Kuldīgas naftas atradnē, kas patlaban ir vienīgā Latvijā atklātā naftas atradne.

Naftas atradne atrodas apmēram 950-960 metru zem jūras līmeņa. Atradnes platība ir aptuveni 76 hektāri. Saskaņā ar 1996.gadā veikto aplēsi, Kuldīgas atradnes vidējie ģeoloģiskie naftas krājumi ir 770 000 kubikmetri, bet vidējie iegūstamie naftas krājumi - 150 000 kubikmetri jeb apmēram 950 000 barelu. EM piebilst, ka papildu atradnes izpētes rezultātā, var mainīties pašreiz apzinātie atradnes parametri - iegulas izplatība, laukums, augstums un līdz ar to arī naftas krājumu daudzums.

"Geobaltic" ierosinājusi noteikt licences laukumu 294 hektāru platībā.

EM norāda - ja ogļūdeņražu izpētes darbu rezultātā tiks noskaidrots, ka licences laukumā atrodas komerciāli izmantojama ogļūdeņražu iegula un licenciāts vēlēsies sākt ogļūdeņražu ieguvi, licenciāts veiks ietekmes uz vidi novērtējumu. Savukārt ja ogļūdeņražu ieguve no konkrētās ģeoloģiskās struktūras ir ekonomiski izdevīga, EM uzsver, ka tiktu veicināta ogļūdeņražu ieguves nozares attīstība, kas pozitīvi ietekmētu iekasēto nodokļu apjomu.

LETA jau rakstīja, ka Ministru kabinets šā gada jūnijā atbalstīja EM izstrādāto rīkojuma projektu par ogļūdeņražu izpētes un ieguves licences laukuma noteikšanu Latvijas teritoriālajā jūrā.

2010.gada 29.novembrī AS "Odin Energi" iesniedza iesniegumu par ogļūdeņražu izpētes un ieguves licences laukuma noteikšanu. Pēc EM rīcībā esošās informācijas, rīkojuma projektā iekļautajā licences laukumā laika posmā no 1976. līdz 1987.gadam veiktajā ģeofizikālajā izpētē noteikta ģeoloģiskā struktūra E17.

Lai precizētu sākotnējos datus un izpētes rezultātus, tika veikta to pārapstrāde un interpretācija, kuras rezultātā konstatēts, ka minētajā struktūrā atrodas perspektīva ogļūdeņražu iegula, kurā iespējama naftas ieguve. Iegūstamās naftas daudzums minētajā iegulā pēc Valsts ģeoloģijas dienesta 2002.gada pārskata par Baltijas jūras objekta E17 seismisko datu pārapstrādi un interpretāciju ir 27-110 miljoni barelu.

Valdības apstiprinātajā rīkojuma projektā minētais licences laukums atrodas aptuveni 550 metrus no Latvijas un Lietuvas teritoriālās jūras robežas, kāda tā noteikta 1999.gadā parakstītajā Latvijas un Lietuvas teritoriālās jūras, ekskluzīvās ekonomiskās zonas un kontinentālā šelfa robežas līgumā.

Kā ziņots, valdība 2015.gada 22.decembrī atbalstīja noteikumus par ogļūdeņražu meklēšanu, izpēti un ieguvi, kas paredz, ka ogļūdeņražu meklēšanas licences nav ekskluzīvas, savukārt ogļūdeņražu izpētes un ieguves licences ir ekskluzīvas un vienā licences laukumā var izsniegt tikai vienu licenci ogļūdeņražu izpētei un ieguvei. Ogļūdeņražu meklēšanas licenci komersants var saņemt bez konkursa.

EM skaidro, ka ogļūdeņražu izpētes un ieguves licences saņemšanai valsts īpašumā esošajos nekustamajos īpašumos vai jūrā komersants licenci var saņemt konkursa kārtībā. Ogļūdeņražu izpētes un ieguves licenci nekustamajos īpašumos, kas nav valsts īpašums, komersants var saņemt atlases konkursa kārtībā, ja tas iegūst noteiktu minimālo punktu skaitu.

Latvijā

“Polija un Latvija apzinās, ka Eiropai ir jāstrādā pie konkurētspējas veicināšanas, inovācijām un birokrātijas mazināšanas un nākamo pusgadu šiem jautājumiem pievērsīs pastiprinātu uzmanību. Mēs varam strādāt kopā un pastiprināt jau līdz šim veiksmīgo sadarbību,” par secinājumiem pēc divu dienu vizītes Polijā norāda ekonomikas ministrs Viktors Valainis. Polija nākamos sešus mēnešus būs prezidējošā valsts ES Padomē.

Svarīgākais