Deputātu kvotas liecina par nespēju plānot
Saeimas opozīcijas mazākās partijas aktualizējušas jautājumu par tā dēvētajām deputātu kvotām budžetā un šo sistēmu sauc par legālu korupciju. Šādam apgalvojumam nepiekrīt ne tikai koalīcijas partijas, bet arī Saskaņas frakcijas priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs, kurš kvotu esamību par pareizu plānošanu gan nedēvē.
Saskaņā ar ilggadēju praksi, katru gadu veidojot valsts budžetu, tajā tiek iezīmēta summa, kuru deputāti var iztērēt, atbalstot dažādus projektus pašvaldībās. Piemēram, deputāts var rosināt piešķirt dažus tūkstošus kādas pašvaldības baznīcas restaurēšanai vai sporta laukuma labiekārtošanai.
Šādi priekšlikumi tiek iesniegti Saeimai, kura balsojot izlemj, vai nauda iecerei tiešām piešķirama. Kvotu sistēmas oponenti pauž viedokli, ka šāda kārtība deputātiem dod iespēju par valsts naudu spodrināt savu priekšvēlēšanu mundieri un atgādināt atbalstītās pašvaldības vēlētājiem, ka tieši viņu darbības rezultātā pašvaldība tikusi pie kāda labuma. Šāda kārtība neesot pieņemama un pielīdzināma korupcijai - uzskata pārliecinātie sistēmas kritizētāji.
Par korupciju kvotu sistēmu dēvēt nevēlas sabiedriskās politikas centra Providus korupcijas pētnieks Valts Kalniņš. «Es nelietotu tik skaļus vārdus kā politiskā korupcija, jo šajā gadījumā politiķi cenšas ar saviem lēmumiem veicināt vēlētāju atbalstu sev un tas jau katram politiķim ir jādara,» saka eksperts.
Tomēr arī viņš neuzskata, ka kvotu sistēma ir saglabājama. Eksperts domā, ka sistēmas esamība liecina par ļoti sliktu valsts izdevumu plānošanu. «Es neticu, ka tādā veidā iespējams sistemātiski izvērtēt, kur līdzekļi tiešām visvairāk vajadzīgi. Tāpēc šādu praksi neatbalstu,» saka V. Kalniņš.
Arī Saskaņas Saeimas frakcijas priekšsēdētājs nesteidz piekrist Latvijas Reģionu apvienības un No sirds Latvijai līderiem, ka kvotu sistēma pielīdzināma korupcijai. Tomēr arī viņš uzskata, ka šādas kārtības pastāvēšana liecina par to, ka ne Finanšu ministrija, ne valdošā koalīcija nespēj kvalitatīvi saplānot budžetu.
Vienlaikus J. Urbanovičs atzīst, ka deputātu kvotu balsojumos nespēj balsot pret naudas piešķiršanu, piemēram, trotuāra remontam vai baznīcas restaurēšanai. Turklāt prakse liecina, ka koalīcijas deputātu kvotas bieži atbalsta arī opozicionāri un otrādi. Saskaņas līderis skaidro, ka balsot pret nebūtu tālredzīgi, jo arī koalīcijas deputāta atbalstītajā pašvaldībā ir Saskaņas vēlētājs un otrādi.
Savukārt Vienotības frakcijas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa kvotu sistēmā nesaskata ne korupciju, ne sliktu plānošanu. «Tā ir daudzviet pasaulē. Arī, piemēram, Amerikas Savienotajās Valstīs, kuru demokrātiju neviens neapšauba,» saka politiķe. Viņa neslēpj, ka viņas kvota iztērēta, lai Kuldīgā uzstādītu pieminekli tautas mīlētajam aktierim Ēvaldam Valteram. «Bez šīs manas kvotas pilsēta to diez vai varētu atļauties,» piebilst S. Āboltiņa.
Filosofiski opozīcijas kritiku vērtē Zaļo un zemnieku savienības frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis: «Šis jautājums ir tikpat vecs, cik veca ir Saeima, un tas pastāvēs tik ilgi, kamēr būs Saeima.»
Politiķis uzskata, ka ar savām kvotām politiķi var palīdzēt realizēt dažādus sīkus projektiņus, kuriem ikdienas steigā neatliek līdzekļu.
«Visi prasa naudu. Pie mums frakcijā ir tā, ka nelielās vajadzības mēs saskaņojam ar pašvaldību - vai tiešām to vajadzētu. Mudinām arī savus deputātus rūpīgi izvērtēt lūgumu, lai varētu argumentēt gan tā atbalstīšanu, gan noraidīšanu. Turklāt kvotu nevar izmantot tikai savā dzīvesvietā - tā jāsadala plašākā teritorijā,» saka A. Brigmanis, kurš kvotu sistēmā neko ļaunu nesaskata.
Nākamā gada budžetā deputātu kvotām iecerēts atvēlēt 2,8 miljonus eiro.