Nesamērīgo OIK grib padarīt samērīgu
Valdībai nākamnedēļ būs jāizšķiras, kurš no Ekonomikas ministrijas (EM) piedāvātajiem elektroenerģijas tirgus attīstības modeļiem būtu piemērotākais – pārtraukt valsts dotāciju obligātās iepirkuma komponentes (OIK) nesamērīgā pieauguma ierobežošanai vai diferencēt pašu OIK. Šis jautājums jau bija iekļauts vakardienas Ministru kabineta sēdes darba kārtībā, taču ekonomikas ministra Arvila Ašeradena prombūtnes dēļ tika pārcelts uz nākamo valdības sēdi.
Ekonomikas ministrija secinājusi, ka Latvijā vidēji lieli apstrādes rūpniecības uzņēmumi par elektrību maksā trešo augstāko cenu starp Baltijas jūras reģiona valstīm, ieskaitot Apvienoto Karalisti un Norvēģiju, turklāt ievērojama loma tajā ir OIK, tas ir, maksai par elektrības ražošanu koģenerācijas stacijās un no atjaunojamiem energoresursiem. Astoņu gadu laikā OIK maksājums ir četrkāršojies - 2008. gadā tas bija 9,30 eiro/MWh, šogad - 38,63 eiro/MWh. Lai OIK un līdz ar to arī elektrības cenu noturētu cik necik grožos, valsts ik gadu dotācijās tērē vairākus desmitus miljonus eiro.
Lai atrisinātu elektrības tirgus problēmas, EM ir sagatavojusi trīs rīcības variantus. Viens no tiem paredz 2019. gadā pārtraukt valsts budžeta dotācijas, tajā pašā laikā saglabājot iespējas gūt papildu ieņēmumus no elektroenerģijas nodokļa atlaižu izmaiņām 4,7 miljonu eiro apmērā, kā arī novirzīt Latvenergo dividendes gandrīz 82 miljonu eiro vērtībā citu politikas mērķu īstenošanai. Taču patērētājiem šajā gadījumā OIK 2019. gadā būtu jau 40,43 eiro/MWh, kas ir par 50% vairāk nekā pašreiz. Otrs risinājums paredz atcelt elektroenerģijas nodokļa atbrīvojumus no nākamā gada 1. janvāra, tajā pašā laikā saglabāt subsidēto elektroenerģijas nodokli (SEN) līdz 2017. gada 31. decembrim. Šī risinājuma rezultātā OIK līdz 2020. gadam saglabātos 26,79 eiro/MWh, tas ir, tādā pašā līmenī, kā pašlaik maksā patērētāji. Savukārt trešais variants ietver elektroenerģijas nodokļa atbrīvojumu atcelšanu un SEN likmju saglabāšanu, papildus vēl piemērojot OIK diferencēšanu. Pēc EM aprēķiniem, šajā variantā apstrādes rūpniecībai un daļai mājsaimniecību OIK samazinātos, bet pārējiem vai nu nemainītos, vai pieaugtu.
Tā kā pirmais variants neatbilst Māra Kučinska valdības deklarācijā ierakstītajam par OIK saglabāšanu 26,79 eiro/MWh līmenī, savukārt otrais variants neveicina apstrādes rūpniecības konkurētspējas palielināšanu un saglabā vajadzību pēc būtiskas valsts budžeta dotācijas, tad EM iesaka izvēlēties trešo variantu, proti, diferencēt galalietotāju OIK maksājumus pēc pieslēguma jaudas un patēriņa apmēra. Daļu komponentes apmēru noteiktu patēriņa apmērs (mainīga daļa), savukārt atlikušo daļu - fiksēts jaudas maksājums.
Jaunajā modelī izmaksas pieaugtu tām mājsaimniecībām, kuras elektrību patērē maz, proti, līdz 75 kWh (ar vienfāzes pieslēgumu). Mājsaimniecībām, kuras tērē vairāk, un tādas esot aptuveni divas trešdaļas, maksājums nemainītos vai samazinātos. Dārgāk par elektrību būtu jāmaksā arī birojiem, veikaliem, mazajiem ražotājiem, it īpaši, ja to jaudas būs lielākas nekā reālais patēriņš.