Atzinīgi vērtē apņemšanos pakāpeniski atteikties no ārstu pagarinātā normālā darba laika
Tiesībsargs atzinīgi vērtē Veselības ministrijas (VM) apņemšanos pakāpeniski nākamo trīs gadu laikā atteikties no pagarinātā normālā darba laika, tomēr viņš joprojām uzsver, ka tiesībsarga rekomendācijas par vienlīdzības principa īstenošanu ārstniecības personu atlīdzības noteikšanā pilnībā nav izpildītas.
Jansons piekrīt VM norādītajam, - lai atteiktos no pagarinātā normālā darba laika ārstniecības personām, ir nepieciešams papildu finansējums, un aicina Saeimu atbalstīt papildu finanšu līdzekļu piešķiršanu jaunajās politikas iniciatīvas "Ārstniecības personu darba samaksas paaugstināšana" īstenošanai.
VM 2017.-2019.gada starpnozaru jaunās politikas iniciatīvā pieprasījusi papildu finansējumu samaksai par pagarinātā normālā darba laikā veikto darbu stacionārajās ārstniecības iestādēs un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā, pakāpeniski samazinot normālo pagarināto darba laiku.
Ņemot vērā VM apņemšanos pakāpeniski nākamo trīs gadu laikā atteikties no pagarinātā normālā darba laika, tiesībsargs patlaban neizmantos tam Tiesībsarga likumā piešķirtās tiesības iesniegt pieteikumu Satversmes tiesā, bet sekos līdzi VM apņēmībai.
Vienlaikus tiesībsargs aicina arī Latvijas Ārstu biedrību un Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrību sekot līdzi VM apņēmībai un informēt tiesībsargu, ja ir vērojamas atkāpes no apsolītā.
Jau ziņots, ka pētījumā par vienlīdzības principa īstenošanu ārstniecības personu atlīdzības noteikšanā Tiesībsarga birojs secinājis, ka ārstniecības personas ir nodarbinātas nesamērīgi ilgu darba laiku, tām nav nodrošināts pietiekams laiks atpūtai, un tas atstāj ietekmi arī uz veselības aprūpes pakalpojumu kvalitāti. Darba likumā normālais darba laiks ir noteikts 40 stundu apjomā, paredzot arī virsstundu darbu. Savukārt Ārstniecības likums paredz pagarinātu normālu darba laiku, kas var sasniegt 60 stundas nedēļā.
Tiesībsargs konstatējis, ka, nosakot pagarināto darba laiku, cilvēkresursu trūkums veselības nozarē būtībā nav atrisināts. Tāpat nav saskatāms saprātīgs iemesls atšķirīgai attieksmei, kāpēc ārstniecības personu pagarinātās darba stundas netiek pienācīgi kompensētas.
Pētījumā secināts, ka aptuveni puse ārstniecības personu strādā pagarināto darba laiku, turklāt kāda persona šādos apstākļos strādā jau vairāk nekā četrus gadus. Ja sākotnēji šāds regulējums tika noteikts ar mērķi nodrošināt cilvēkresursus veselības nozarē ilgtermiņā un garantēt veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, tad tiesībsargs neredz, kādā veidā pagarināts darba laiks nodrošina cilvēkresursus ilgtermiņā.
Līdz ar to Jansons rekomendējis Saeimai novērst atšķirīgo attieksmi pret ārstniecības personām attiecībā uz kompensācijām par darbu pagarināta laika apstākļos.