Murjāņu skolas būvniecība draud iestrēgt

Murjāņu sporta ģimnāzija joprojām ir viena no lielākajām izglītības iestādēm, kas sagatavo augstas klases sportistus. Šogad interese par mācīšanos tajā pat pieaugusi: visās filiālēs kopumā ir uzņemts 421 audzēknis, bet pašos Murjāņos mācīsies 141 skolēns (pērn 127). Par izglītojamiem galva nebūtu tik ļoti jālauza, bet par būvniecības projekta pabeigšanu gan, atzīst skolas direktore Ingrīda Amontova.

Arī Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Sporta departamenta direktors Edgars Severs apliecināja, ka ar finansēm tiešām ir problēmas: skola pieprasījusi vēl 398 039,12 eiro, lai segtu izdevumus, kas saistīti ar esošo ēku rekonstrukcijas pabeigšanu (projektā iepriekš neparedzēts būvdarbu apjoms). No šīs summas 100 000 eiro IZM varētu sameklēt savās rezervēs, taču pārējā nauda ir jāatrod un «tas jādara ātri». Šāds iztrūkums radies, jo, izstrādājot rekonstrukcijas projektu, nav pareizi novērtēts ēku stāvoklis, Saeimas Sporta apakškomisijas sēdē skaidroja E. Severs. Par skolas renovācijas projektu skarbi izteicās deputāts Ainārs Mežulis - tas tiešām esot ļoti slikts. Skolas direktore sitoties ar to kā circenis pa pelniem. Arī būvniekiem nevarot neko pārmest: viņi pat izdarījuši vairāk, nekā no viņiem prasīts. Patiesībā nu viņi esot nonākuši ķīlnieku lomā. I. Amontova nenoliedz: bažas tiešām par trūkstošo summu ir lielas. Ja to neizdosies atrast, ir apdraudēta būvniecības pabeigšana, kurai plānots punktu pielikt šā gada 15. decembrī. Neparedzēti nācies ieguldīt naudu visa jumta nomaiņā - projektā bija paredzēts to izdarīt tikai daļēji. Tāpat bija jārisina otra problēma - pazemes ūdeņi. «Ņemiet vērā, ka 50 gadu laikā, kopš pastāv skola, te faktiski nekas nav atjaunots. Pašvaldības savās izglītības iestādēs iespēju robežās iegulda naudu, bet mēs kā valstij piederoša skola esam palikuši novārtā, - tas attiecas gan uz dienesta viesnīcu, gan kabinetiem, gan visu pārējo. Turklāt jāsakārto ne tikai materiālā, bet arī saturiskā bāze,» Neatkarīgajai teica skolas direktore. Viņa uzskata, ka skola būtu vairāk jāatbalsta, jo tā ir lielākā augstas klases sportistu sagatavošanas kalve, un nav tā «kaut kāda vieta meža vidū», kā savulaik teicis kāds no sporta funkcionāriem. Visā skolas pastāvēšanas laikā te «dzimuši» 85 olimpieši, arī šīs vasaras olimpiādē piedalījušies pieci skolas absolventi. Gan A. Mežulis, gan I. Amontova ir pārliecināti, ka IZM tomēr būtu jānosaka prioritātes, kuriem sporta veidiem piešķirt lielāku finansējumu. Viens no svarīgākajiem kritērijiem būtu gan līdz šim uzrādītie rezultāti, gan popularitāte. Patlaban valsts atbalsta 40 sporta veidus un jauno sportistu gatavošanā akcents tiek likts uz augstas klases sportistu sagatavošanas centriem, - šajā sistēmā paredzēts iekļaut ne tikai Murjāņus (volejbols, handbols, riteņbraukšana, kamaniņu sports, vieglatlētika un airēšana - Jūrmalā), bet arī Valmieru un Ventspili (BMX, vieglatlētika, peldēšana, svarcelšana un šorttreks), kurās abās kopā trenēsies 32 audzēkņi. IZM vēl izvērtēs finansiālās iespējas ar 2017. gada 1. janvāri iekļaut sistēmā arī Limbažu pilsētas pašvaldību ar astoņiem sportistiem smaiļošanā un kanoe airēšanā.

http://news.lv/Neatkariga_Rita_Avize_Latvijai/2016/09/07/murjanu-skolas-buvnieciba-draud-iestregt