Tā dēvētajā Lemberga prāvā apsūdzētā uzņēmēja Anša Sormuļa advokāts Jānis Rozenbergs atklājis tehniska rakstura pretrunas prokuroru un Satversmes aizsardzības biroja sarūpētajos slepeni noklausīto sarunu ierakstos, tāpēc lūdz aicināt nopratināt Iekšlietu ministrijas (IeM) Valsts policijas Kriminālistikas pārvaldes Infotehnisko ekspertīžu nodaļas ekspertus Jāni Žīli un Edgaru Ezergaili.
Tiesas procesā joprojām netiek atklāts, kurš 2005. gadā Kopenhāgenā sarunas slepus ierakstījis - Latvijas vai ārvalstu specdienesti, detektīvu birojs vai kāds no sarunu dalībniekiem. Prokurori apgalvo, ka sarunās dzirdamas Aivara Lemberga, A. Sormuļa, Ginta Laiviņa-Laivenieka, Rudolfa Meroni un Olafa Berķa balsis. Tiesā iesniegtās sarunas pārbaudījuši abi minētie IeM eksperti. Viņu atzinumā redzamas vairākas pretrunas, kuras aizstāvībai ļauj apšaubīt sarunu autentiskumu un to izmantošanas pieļaujamību apsūdzības pierādīšanā.
Pētot sarunu ierakstus, eksperti «ar lielu varbūtību» pieļāvuši, ka skan A. Lemberga, A. Sormuļa, G. Laiviņa-Laivenieka un R. Meroni balsis. Tie paši eksperti arī atzinuši, ka nespēj konstatēt informāciju par ieraksta sākuma un beigu laiku. Kā lūgumā tiesai norādījis advokāts - nedz no veiktās ekspertīzes, nedz no pašu sarunu konteksta nav saprotams, kura saruna kurai seko hronoloģiskā kārtībā. «No ekspertu sniegtajām ziņām izskatās, ka vēlākās sarunas ieraksts ir pabeigts un saglabāts par stundu agrāk nekā agrāk notikušās sarunas ieraksts. Turklāt sarunu saturs šajos ierakstos nedublējas,» tiesai norādīja J. Rozenbergs.
Tāpat, pēc advokāta teiktā, papildu skaidrojums nepieciešams par konkrētā slepeni veiktā sarunas ieraksta sākuma laiku un garumu. Ja tiesā iesniegtie dati par fiksētajiem sarunu laikiem «ir pareizi un pēc ierakstu saglabāšanas nav tikuši mainīti, tad ierakstiem būtu jābūt veiktiem faktiski vienlaikus un tie abi nevarētu saturēt to pašu dalībnieku saturiski atšķirīgu runu, kas abos ierakstos nedublējas,» norādīja J. Rozenbergs.
Pretrunām piesātināti esot arī divu sarunu ieraksti, kuros it kā skanot O. Berķa balss. Izpētot ekspertu sniegto atzinumu, J. Rozenbergs konstatējis, ka no tā izriet: tiesā iesniegti divi dažādi sarunu ieraksti, kuri veikti gandrīz vienā un tajā pašā laikā ar vienu un to pašu runātāju, bet dažādu sarunātā saturu. Kā zināms, vienlaikus sarunāt dažādus tekstus ir praktiski neiespējami. «Starp abu ierakstu saglabāšanas laiku starpība ir vien piecas minūtes, bet ierakstu garums ir attiecīgi 49 un 39 minūtes. Ja šie dati ir pareizi un pēc ierakstu saglabāšanas nav tikuši mainīti, tad ierakstiem būtu jābūt veiktiem faktiski vienlaikus un tie abi nevarētu saturēt O. Berķa saturiski atšķirīgu runu, kas abos ierakstos nedublējas,» norādīja advokāts. Viņš arī uzsvēra, ka «eksperti konstatējuši virkni ieraksta pārrāvumu, signāla zudumu u.tml. Tajā pašā laikā, atrunājoties ar datu trūkumu, tiek norādīts, ka eksperti nevarot atbildēt uz jautājumu, vai šie ieraksti ir montēti vai kā citādi falsificēti,» tiesai skaidroja J. Rozenbergs.
Advokāts pieteica vēl vienu lūgumu - pievienot krimināllietas materiāliem vairākus dokumentus, kuri pierāda patiesību par akciju sabiedrības Ventspils Apvienotā Baltijas Banka izsniegto aizdevumu Ventspils brīvostas pārvaldei. Apsūdzībā figurē apgalvojums, ka bankas kredīts Ventspils brīvostas pārvaldei izsniegts A. Lemberga interesēs un to organizējis tā laika bankas padomes priekšsēdētājs A. Sormulis. Kā tiesai norādīja advokāts, ar pievienojamajiem dokumentiem viņš vēlas pierādīt, ka bankā viņa laikā bijuši spēkā strikti ierobežojumi pieņemt lēmumus saistībā ar kredītu izsniegšanu. Lēmumu pieņēmis nevis A. Sormulis, bet gan tas pieņemts, balstoties uz akciju sabiedrības Hansapank amatpersonu vērtējumu. Vēl advokāts konstatējis, ka krimināllietas materiālos figurē aplami tulkots kāda dokumenta oriģināls, tāpēc viņš lūdz krimināllietai pievienot pareizo dokumenta tulkojumu.
http://news.lv/Neatkariga_Rita_Avize_Latvijai/2016/09/07/ludz-nopratinat-slepeni-noklausito-sarunu-ekspertus