Jau piekto gadu pēc kārtas Rīgas Krievu teātra aktieris un TV3 seriāla «UgunsGrēks» zvaigzne Jakovs Rafalsons ar dzīvesbiedri, Rīgas Klasiskās ģimnāzijas direktora vietnieci Gaļinu Rafalsoni vasarā apceļo Eiropu. Šogad ceļojuma laikā tika pievārēti gandrīz pieci tūkstoši kilometru. Brauciens vijās caur Poliju, Čehiju un Ungāriju.
Atpūšas kopā ar itāļu režisoru Paulo Landi
Rafalsoni ceļo ar savu auto «Honda Accord», un pie stūres sēž aktiera sieva. Gaļina atzīst, ka jau labu laiku pirms vasaras ceļojuma pakrūtē ir tāda jocīga kņudoņa. Tik ļoti gribas braukt un iepazīt jaunas valstis. «Man ļoti patīk ceļošanas process. Sieva mašīnai pie stūres, un es blakus. Pa auto logu var redzēt tik skaistas ainavas. Ja brauc ar lidmašīnu, redzi tikai mākoņus un lidlauku. Ar mašīnu jebkurā brīdī vari apstāties un izbaudīt apkārti,» pārdomās dalās aktieris.
Ungārijā Rafalsoni atpūtušies Egeras pilsētā, kur baudījuši termoavotus. Slavenās vīna darītavas vietā viņi izvēlējušies veselu dienu relaksēties 16. gadsimtā celtā turku pirtī. No senajiem gadsimtiem pirtī nekas neesot mainījies. Aktieris stāsta, ka pirtī bijuši dažādi baseini, džakuzi un dažādas procedūras. Tālāk ceļojums vedis uz Hevizu, nelielu pilsētiņu, kas atrodas netālu no Balatona ezera. Tur sastapušies ar radiniekiem no Izraēlas un visi kopā pavadījuši četras dienas, baudot atklātu termoezeru un daudz SPA procedūru. Pēc Ungārijas ceļš vedis uz Itāliju, kur ģimene bijusi jau vairākkārt. Atpūtušies Lido di Jezolo kūrortā, kas ir pavisam netālu no Venēcijas. Aktiera sieva piebilst, ka šajā kūrortā nebija nekādas eksotikas, bet pilsētiņa ļoti līdzīga mūsu Jūrmalai - tikai silts ūdens jūrā. Rafalsoni šeit pavadījuši divas nedēļas - daudz peldējušies, braukuši uz Venēciju, laiku pavadījuši arī Murāno un Burāno salā. Murāno salā pavērojuši, kā strādā slaveni stikla meistari, bet Burāno salā apskatījuši un iepazinuši krāšņās ēkas.
Venēcijā satikušies arī ar Rīgas draugu - hokeja tiesnesi Eduardu Odiņu, kam Rafalsonu ierašanās bijusi liels pārsteigums. Eduardam bijusi dzimšanas diena, kas nosvinēta itāļu restorānā. Ciemos atbraucis arī Jakova draugs - itāļu režisors Paulo Landi ar dzīvesbiedri, un trīs dienas pavadījuši kopā. Paulo sieva Anna Liza pagatavojusi itāļu tradicionālo ēdienu - pastu ar dažādām jūras veltēm, garneles un salātus ar zaļumiem, tomātiem un «Mozzarella» sieru. Protams, baudījuši arī Itālijas vīnu.
Rafalsoniem Itālija šķiet ļoti interesanta valsts, ar jaukiem cilvēkiem un skaistu dabu, arī pilsētām. «Viņiem ir daudz svētku. Katrā pilsētā savi festivāli. Itāļi dzīvo viegli, un tāpēc, tur viesojoties, ir viegli un mierīgi.»
Hitlera vasaras rezidence un putojošs miestiņš
Minhenē viesojušies pie Jakova brāļa Jevgeņija ģimenes. Brālis no Rīgas uz Vāciju pārcēlās 90. gados. Viņš aizvedis ekskursijā uz Hitlera vasaras rezidenci «Ērgļa ligzdu», kas atrodas kalnos uz Austrijas un Bavārijas robežas, 1843 metrus virs jūras līmeņa. Tur pavadītas fantastiskas dienas, un Jakovs arī peldējies. Viņš gan atzīst, ka neesot labs peldētājs - galvenais ir pabūt ūdenī. Toties Gaļina var peldēt pusotru, divas stundas. Ūdens kalnos ir īpašs. Pasēdējuši arī alus dārzā, kur nobaudījuši vācu alu un uzkodas. «Godīgi sakot, dārgi, un es redzēju, ka cilvēki nes līdzi savu ēdienu, bet alu nopērk uz vietas. Nobaudījām klostera miestiņu. Brīnišķīgs, tiešām unikāls! Nav šaubu, kāpēc alus svētki «Oktoberfest» notiek Minhenē,» stāsta aktiera sieva.
Rafalsonu pāris, dodoties Eiropas braucienos, vienmēr iegriežoties Minhenē pie radiniekiem.
Dieva vietā - Cvetajeva
«Mēs ļoti mīlam Čehiju un Prāgu. Ja ir izdevība, vienmēr iegriežamies. Šogad mūsu draudzene, kas nodarbojas ar tūrisma biznesu, bija sarūpējusi ļoti interesantu ekskursiju. Apskatījām visas vietas Prāgā, kas saistās ar krievu dzejnieci Marinu Cvetajevu. Viņa ir Jakova mīļākais dzejnieks - tieši tā: nevis dzejniece, bet dzejnieks. Viņš ļoti daudz lasa Cvetajevas dzeju. Cvetajeva bijusi Prāgā trimdā. Un Jakovam tas bija ne tikai interesanti, bet arī svarīgi. Cvetajeva ir viņa Dievs,» stāsta aktiera dzīvesbiedre. Apskatījuši arī māju, kurā Cvetajeva īrējusi dzīvokli un uzrakstījusi savu slaveno «Kalnu poēmu» un «Beigu poēmu».
«Mūsmājās ir ļoti liela bibliotēka, un es domāju - ja notiktu kaut kas nelāgs, ko mēs ņemtu līdzi? Tikai Cvetajevas grāmatas. Nobela prēmijas ieguvējs literatūrā Josifs Brodskis ir teicis: kurš ir 20. gadsimta pirmais dzejnieks? Un atbildējis: noteikti Cvetajeva! Neviens vīrietis neizturētu to, kādi pārbaudījumi tika uzlikti šai trauslajai sievietei. Cvetajeva prasīja, lai viņu nekad nesauc par dzejnieci, bet lai saka - dzejnieks. Kaut gan literatūras zinātnieki par viņu raksta - dzejniece,» zina stāstīt Rafalsons. «Cvetajevai, piemēram, ir tāds dzejolis «Tikšanās ar Puškinu», un viņa saka: mēs tiksimies ar tevi, un tu pēc viena mana acu skata neprasīsi zem rokas aiziet līdz kalniem. «Domāju, kāpēc viņš Cvetajevai neprasītu zem rokas aiziet līdz kalniem? Tāpēc, ka saprastu, ka viņa priekšā nav sieviete, bet dzejnieks. Līdzīgs ar līdzīgu. Cvetajeva zināja savu vērtību un diemžēl aizgāja no dzīves pati pēc savas gribas. Krievija pret saviem dzejdariem visos laikos nav sevišķi labi izturējusies. Man laimējās, ka esmu pabijis valstī, kura viņu pieņēma. Bet Čehija daudzus pieņēma. Pēc ekskursijas pa Cvetajevas vietām bija tāda sajūta, ka pa šīm ielām joprojām staigā izcilā dzejniece,» sajūsmu neslēpj Rafalsons.
Kur pazudis bruņinieks?
Prāgā piedzīvots arī kāds kuriozs atgadījums. Rafalsoniem ir fotogrāfija, kur Jakovs Prāgā stāv uz tilta un skatās uz bruņinieka skulptūru. Par šo bruņinieku Brunsviku rakstījusi Cvetajeva. Skulptūra atrodas tieši upes malā, un no attāluma izskatās, ka tā stāv ūdenī. «Pagājušajā vasarā Prāgā bijām pēc lieliem ūdens plūdiem. Ūdens postījumus vēl varēja vērot pilsētā. Ejam pa tiltu, un Jakovs pēkšņi iesaucas, ka kaut kas noticis ar bruņinieka skulptūru. Meklē, skatās, tās nekur nav. Viņš šokā zvana draudzenei uz Rīgu, kura ir neziņā un nekavējoties zvana savai draudzenei uz Prāgu. Pārpratums tika novērsts. Pagājušies tālāk ieraudzījām bruņinieku. Bet 15 minūtes Jakovs bija šokā. Tagad katru reizi, kad esam Prāgā, ejam uz Kārļa tiltu. Tas kļuvis par ģimenes joku, kad es uzrunāju vīru: «Jaša, paskaties, bruņinieks stāv, nekur nav pazudis!?» tā aktiera dzīvesbiedre.
Rafalsoni vienmēr, braucot pa Eiropas valstīm, iegādājas jaunas grāmatas. Prāga, piemēram, ir saistīta ne tikai ar Cvetajevu, bet arī ar rakstnieku Kafku.
Jakovam patīkot nopirkt dažādus suvenīrus saviem draugiem. Un draugu ir daudz. Arī šoreiz mājupceļā uz Latviju mašīna pieblīvēta ar dažādiem mīļiem sīkumiem un suvenīriem. «Pērn mēs no Čehijas atvedām lielu sienas pulksteni. Tas bija tik skaists, ka nevarējām nenopirkt,» stāsta Gaļina.