Valdība svērs – Ragaciema mirušie vai biotopi
Valdības sēdē šodien tiek skatīts jautājums, ko pēc būtības vajadzētu izšķirt tikai un vienīgi Ragaciema vietējiem iedzīvotājiem – viņiem vajadzīga jauna kapsēta. Tāpēc nepieciešams grozīt Ķemeru nacionālā parka individuālos aizsardzības un izmantošanas noteikumus.
Dokumentā atrunātas arī daudzas citas lietas. Ko dabas parkā drīkst darīt, ko - ne. Noregulēts medību jautājums, jo Āfrikas cūku mēris liek apmedīt arī aizsargājamas teritorijas. Taču tieši Ragaciema jaunās kapsētas dēļ noteikumu pieņemšana atkal un atkal atlikta. Neatkarīgā jau vēstīja šo dīvaino stāstu. Ragaciems atrodas uz šauras zemes strēles starp Kaņiera ezeru un jūru, gruntsūdeņi te ļoti augsti. Lai zārkus nenāktos guldīt seklās peļķēs, piemērotu vietu Engures novada pašvaldībai izdevās noskatīt tikai ārpus savas jurisdikcijas - Ķemeru nacionālā parka teritorijā. Iemainīja to pret citu, no vides viedokļa, vērtīgu, meža nogabalu. Taču tad ieradās rīdzinieks Gints Kauniste, pieprasot apturēt ieceri, jo tur esot vērtīgi biotopi. Sūdzējās dažādās iestādēs, sūdzējās medijos, un valdība lika pa bremzēm.
Otrpus šosejai netālu no vietas, kur iecerēti Ragaciema jaunie kapi, dzīvo Ilze Vanaga. Viņai ir tikai viens jautājums kapsētas apkarotājam un viņa sabiedrotajiem, ja tādi eksistē: «Vai tiešām kapi degradē vidi?» Dzīves realitāte taču ir tāda, ka kapi vienkārši ir nepieciešami, cilvēks ir mirstīgs. Un latviešu kapu tradīcija - būt pēc iespējas tuvāk saviem aizgājējiem - arī ir mūsu kultūrvēsturiskais mantojums. Svarīgāks par dažiem noziedotiem biotopiem. Konkrētajā gadījumā tie atrodas dažus simtus metru aiz Ragaciema robežas, braucot rietumu virzienā. No šosejas skatoties - jūrai pretējā pusē.
Tomēr G. Kaunistes iebildumi tika oficiāli reģistrēti, tāpēc Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija pašvaldībai atkal un atkal lika pārliecināties, vai tiešām Ragaciema iedzīvotāji ir mirstīgi un vai tiešām viņi tuviniekus vēlas apbedīt, un kāpēc tieši tur.
Pats G. Kauniste pa šo laiku ir pārtapis biedrībā Par neskartu vidi nākamajām paaudzēm. Un zīmīgi, ka organizācijas juridiskā adrese ir reģistrēta turpat Lapmežciema pagastā, kurā ietilpst Ragaciems. Tomēr fakts, ka mitrāju cienītājam G. Kaunistem uzradušies kādi sakari vietējo iedzīvotāju vidū, nav diži vairojis viņa atbalstītāju skaitu. MK noteikumu anotācijā pieminēts, ka viņš pērn iesniedzis septiņu Engures novada iedzīvotāju parakstus pret dabas lieguma zonas atmežošanu kapsētas vajadzībām. Šogad - vēl 24 Engures novada iedzīvotāju parakstus zem mērenāka apgalvojuma, ka «ieteicams meklēt jaunu vietu». Tikmēr iedzīvotāju sapulcē kapsētas izveide tika atbalstīta, un vēlāk arī parakstu savākts pulka vairāk - 58 Engures novada iedzīvotāju, turklāt tieši Lapmežciema pagastā dzīvojošo.
Šodien izšķiras, kas uzvarēs - iedzīvotāju intereses vai pārprasta vides aizsardzība. Noteikumu projektā atļauja kapsētas izveidei dota 19. punktā, kur uzskaitītas darbības, kas aizliegtas dabas lieguma zonā. Ar Dabas aizsardzības pārvaldes rakstisku atļauju ir pieļaujami izņēmumi. Un vides institūcijas Ragaciema jaunās kapsētas izveidei līdz šim ir devušas zaļo gaismu.