Bankas gatavas kreditēt divreiz vairāk

Latvijas uzņēmēju spēja paņemt kredītu ir uz pusi mazāka nekā banku vēlme tos izsniegt, secinājusi Latvijas Komercbanku asociācija (LKA).

2016. gada pirmajā pusgadā uzņēmumiem izsniegti kredīti teju miljarda eiro apmērā, un tas ir lielākais no jauna izsniegto kredītu apjoms pusgadā pēdējo piecu gadu laikā. Kopējais kredītportfelis pusgada laikā ir palielinājies par 2,4%, sasniedzot 15,03 miljardus eiro. Tomēr ar pašreizējiem kreditēšanas tempiem nav apmierināta ne Finanšu ministrija, ne arī baņķieri. Finanšu ministrija sagaida kredītportfeļa pieaugumu 10% apmērā nākamo trīs gadu laikā, savukārt bankas kredītos būtu gatavas izsniegt piecus miljardus eiro gadā. Tas ir 2,5 reizes vairāk nekā provizoriskais investīciju apjoms 2016. gadā.

Latvija atpaliek

Banku eksperti kreditēšanas tempus Latvijā raksturo kā mērenus. To iemesls ir lielā amortizācija jeb līdz šim izsniegto kredītu atmaksas intensitāte. Baltijas valstu kontekstā, salīdzinot valstis pēc kredītportfeļiem, Latvija pagaidām atpaliek no Igaunijas aptuveni piecus gadus, bet no Lietuvas - trīs gadus.

«Uzņēmumu kreditēšanā Latvijā redzam pozitīvu attīstību - šā gada otrajā ceturksnī no jauna piešķirto kredītu apjoms uzņēmumiem palielinājies par 58%, salīdzinot ar pagājušā gada otro ceturksni,» uzsver Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) Kreditēšanas komitejas līdzpriekšsēdētājs, SEB bankas valdes loceklis Kārlis Danēvičs. Tomēr viņš norāda, ka Latvijas iedzīvotāji un uzņēmumi ir daudz piesardzīgāki jaunu aizdevumu ņemšanā. Ja pirms krīzes iedzīvotāji nebaidījās no kredītsaistībām 30 līdz 40 gadu garumā, tad šobrīd lielākā daļa neizvēlas kredītsaistības, kuru atmaksa pārsniegtu 20 gadu. Tāpat pirms krīzes uzņēmēji ņēma aizdevumus aptuveni 70% vērtībā no uzņēmuma, bet tagad 30-40% apmērā.

Būvnieki dzēš vecos parādus

Būvniecībā šogad izsniegti kredīti 26 miljonu eiro apmērā, kas ir par aptuveni 30 procentiem mazāk nekā pērn tādā pašā laika posmā. Būvnieki lielākoties atmaksā iepriekš ņemtos kredītus. Labā ziņa ir tā, ka būtiski (-36%) samazinājies kavēto maksājumu skaits šajā nozarē.

Pēc ekspertu vērtējuma, būvniecības attīstību lielākoties bremzē joprojām salīdzinoši pasīvā ES fondu apgūšana. Turklāt jārēķinās, ka viens no lieliem izaicinājumiem Latvijā ir novecojušais dzīvojamais fonds, uzsver K. Danēvičs. Investīcijas dzīvojamā fondā Latvijā ir otras zemākās Eiropas Savienībā. Vēl sliktāka situācija ir vienīgi Grieķijā.

Jauni priekšlikumi

LKA ir sagatavojusi un iesniegusi Finanšu ministrijai priekšlikumus kreditēšanas veicināšanai. Asociācija piedāvā, piemēram, neaplikt ar uzņēmumu ienākumu nodokli reinvestēto peļņu, veicināt privātās un publiskās partnerības projektu attīstību, izstrādāt mūsdienīgu īres likumu, attiecināt jauno mājokļu iegādes programmu arī uz jaunajiem speciālistiem, uzlabot studiju kreditēšanas nosacījumus, pagarināt iedzīvotāju ienākumu nodokļa (IIN) atlaižu piemērošanu grūtībās nonākušiem kredītņēmējiem, samazināt kancelejas nodevu hipotēkas reģistrācijai, stāstīja LKA Kreditēšanas komitejas eksperte, Swedbank Lielo uzņēmumu apkalpošanas daļas vadītāja Ieva Vīgante. LKA arī piedāvā diskutēt par priekšlikumu hipotekārā kredīta ņēmējiem kredītprocentos samaksāto summu kaut daļēji uzskatīt par IIN attaisnotajiem izdevumiem. Daļa no priekšlikumiem skar valsts budžeta ieņēmumus. Asociācija gan nav aplēsusi, kāda varētu būt to finansiālā ietekme, ja valsts īstenotu LKA iesniegtos priekšlikumus. Arī sagaidāmie rezultāti nav rēķināti. «Grūti pateikt, vai visu mūsu priekšlikumu ieviešana ļautu sasniegt FM plānoto 10% pieaugumu trīs gadu laikā. Tomēr tas, ka tie stimulētu kreditēšanu, ir neapšaubāmi,» skaidro K. Danēvičs.

Bankas rosina atcelt arī finanšu stabilitātes nodevu, kuru šobrīd maksā tikai bankas Latvijā. Tādas nodevas nav ne Igaunijā, ne Lietuvā. Arī šī nodeva, kā jebkurš papildu izdevums, sadārdzinot banku sniegtos pakalpojumus, tajā skaitā arī kredītu izsniegšanu. To, par cik varētu palētināties aizdevumu izsniegšana, ja tiktu atcelta šī nodeva, banku eksperti gan nevarēja pateikt.