Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB) pērn 1. janvārī uzsāka publisko ēku, arī izglītības iestāžu, ekspluatācijas uzraudzību. No šogad 254 pārbaudītajām skolām 43% ēku drošība nav bijusi pietiekama, informē BVKB.
Katru gadu pārbaudes tiek veiktas citos objektos, bet, lai pārliecinātos, vai norādītie pārkāpumi novērsti un/vai uzsākti darbi drošības uzlabošanai, tiek veikta atkārtota kontrole, skaidro biroja pārstāve Nelda Elsiņa. Piemēram, no 507 šogad apsekotajām ēkām 82% gadījumu jeb 418 objektos BVKB pārbaudes tika veiktas pirmo reizi, 11% atkārtoti, bet 5% - ārpuskārtas. Kopumā vērtējot šā gada 254 izglītības iestāžu pārbaužu rezultātus, līdz 1. septembrim labā vai teicamā stāvoklī bijis 57% ēku, bet 43% gadījumu drošība bija jāuzlabo. To, kāda šobrīd ir situācija būvobjektos, var pārliecināties biroja mājaslapā izvietotajā interaktīvajā kartē: ar zaļo krāsu atzīmētas tās celtnes, kur viss ir kārtībā, ar dzeltenu - ir atklāti trūkumi un tie jānovērš, ar sarkano - būvdarbi apturēti vienā daļā vai visā objektā. Tā šobrīd kartē lielākoties var redzēt zaļas atzīmes, bet ir arī vairākas dzeltenas, piemēram, Rēzeknes novada Dricānu vidusskolas, Ventspils novada Tārgales pamatskolas aktu zāles un Saldus novada skolas ēkas sporta angāra pārbūvē. Savukārt otrā karte, kas rāda ekspluatācijas drošību, ir krietni sarkanāka, kas nozīmē - ēkas izmantošana daļēji vai vispār jāpārtrauc, un šajā grupā iekļuvusi arī Bauskas 2. vidusskola, Vilgāles pamatskola, Jelgavas internātpamatskola - tajās viena vai pat vairākas telpas atzītas par bīstamām.
Šogad pastiprināta uzmanība tikusi pievērsta objektiem (ņemot vērā vecumu, īpašnieku, lietošanas funkciju), kur pērn atklājušies lielākie trūkumi. Tā kā ēkas vecums ir viens no galvenajiem izvēles kritērijiem to atlasē, tāpēc jauno celtņu skaits (līdz pieciem gadiem), ko birojs pārbaudījis šogad, ir bijis neliels - tikai 3%. Aina paveras šāda: jo ēka vecāka, jo problēmu ir vairāk. Tomēr nav jau tā, ka tās ir tikai senajos namos, mīnusi tiek konstatēti arī jaunbūvēs, kur 13% gadījumu tie saistīti ar mehānisko stiprību. Ir arī vairāki citi klupšanas akmeņi, kas atklājušies objektos, proti, celtniecība tiek veikta bez noteiktā kārtībā izstrādātām būvprojekta izmaiņām, tām nav veikta ekspertīze tad, kad tas nepieciešams, nav noformēti segto darbu akti, netiek pienācīgi aizpildīti būvdarbu un autoruzraudzības žurnāli, tiek izmantoti būvmateriāli bez atbilstošas kvalitāti apliecinošas dokumentācijas, veselu virkni trūkumu uzskaita N. Elsiņa. Viņa norāda, ka nereti, veicot būvuzraudzību un būvdarbu vadīšanu, netiek nodrošināti arī visi attiecīgo jomu speciālisti. Tas, cik ātri varot novērst biroja atklātos pārkāpumus, esot atkarīgs no to bīstamības. Ja nepieciešams veikt ekspertīzi vai tehnisko apsekošanu, tas var aizņemt vairākus mēnešus, bet citos - daudz īsāks laiks. Bet, kopumā vērtējot, lielākā daļa ēku īpašnieku ņem vērā biroja norādes un nekavējoties uzsāk darbus, lai veiktu uzlabojumus un pabeigtu tos pirms norādītā termiņa, teic VBKB pārstāve.
***
- Ekspluatācija pilnībā vai daļēji jāpārtrauc
- Drošība jāuzlabo. Konstatēti trūkumi, kas ietekmē ēkas drošumu
- Ēka teicamā vai labā stāvoklī
***
Pārbaudes rezultāti
2015. gadā pārbaudīti 2076 objekti
2016. gadā - 507, no tiem 254 - izglītības iestādes:
57% ēku labā vai teicamā stāvoklī, 43% drošība ir jāuzlabo
Avots: VBKB