Vecumnieku vidusskolu optimizācija vēl priekšā

KĀRTĪBA – to, ieejot Skaistkalnes vidusskolā, var uzreiz redzēt. Tehniskais personāls, gatavojoties mācību gada sākumam, rosās ik stūrī © Kaspars Krafts, F64 Photo Agency

Vecumnieku novadā ir četras vidusskolas. Līdz šim tās izdevies noturēt, tiesa – šogad vienā no tām 10. klase netika atvērta. Vai tas nozīmētu pārtapšanu par pamatskolu – pašvaldība vēl nav izlēmusi, taču skaidrs, ka visas mācību iestādes diez vai saglabās savu līdzšinējo statusu.

Kopumā novadā, kur apvienojušies seši pagasti, ir astoņas izglītības iestādes: Vecumnieku, Misas, Skaistkalnes un Valles vidusskolas, Stelpes pamatskola, bērnudārzs Cielaviņa, Vecumnieku Mūzikas un mākslas skola un Sporta skola.

Divas skolas jau slēgtas

Divas skolas - Bārbeles un Kurmenes pamatskolas - jau 2011. un 2012. gadā slēgtas, jo skolēnu skaits tajās sarucis tiktāl, ka vietvara nolēmusi atteikties no to uzturēšanas. Arī esošajās skolās audzēkņu skaits nav liels, visvairāk to ir Vecumnieku vidusskolā - 346, bet vismazāk Stelpes pamatskolā - 55. Pārējās cipars svārstās no 122 līdz 177 audzēkņiem. Valles vidusskolā šogad 10. klasi nav izdevies atvērt, jo pieteikušies tikai seši skolēni, bet novadā minimālais slieksnis noteikts - ne mazāk kā desmit, skaidro Vecumnieku novada izglītības metodiķe Vija Beļūna. Arī Misas vidusskolā, kas ir nostāk no centra, nebijis skaidrs: būt vai nebūt 10. klasei, galu galā nolemts - būs. Kādreiz nebūtu iedomājušies, ka šāda problēma varētu skart šo vietu, jo bērnu skolā bijis daudz. Bet nu kopš Bauskas novada Dāviņu pagasts, kas tur ir kaimiņos, ved bērnus uz Bausku, arī daļa Misas jaunās paaudzes brauc uz pilsētu. Tas pa tiešo atsaucies uz Misas skolas audzēkņu skaitu, nopūšas V. Beļūna. Nevarētu teikt, ka arī pārējās vidusskolās 10.-12. klases būtu lielas: pat Vecumniekos šā gada desmitie ir 27, bet vienpadsmitie un divpadsmitie - vien 10 un 11. Tāpat jautājums ir par Stelpes pamatskolu - iespējams, ar laiku nāksies to pārveidot par sākumskolu.

Attiecībā uz programmām, kas tiek piedāvātas skolās, Vallē un Misā tās esot vispārizglītojošās, bet Vecumniekos liels akcents tiek likts uz dabaszinātnēm. Misā un Skaistkalnē tiek piedāvātas arī neklātienes mācības vidējās izglītības iegūšanai (Skaistkalnē ir arī tālmācības programma).

Ēkas paliek tukšas

Īsts pielietojums nu jau tukšajai Kurmenes skolas ēkai, kura vēl pagasta laikā par Eiropas naudām pamatīgi izremontēta un iekārtota, nav atrasts: vien vasarās to izmanto nometnēm, savukārt Bārbeles skolā pašlaik darbojas muzejs, notiek jaunsargu un zemessargu nodarbības, un nu par tās izmantošanu ieinteresējusies kāda sabiedriskā organizācija, tāpēc esot cerība, ka ēka tiks izmantota pilnvērtīgāk. Tieši šī problēma parasti ir arī viens no iemesliem, kāpēc pašvaldības, tostarp Vecumnieku, vilcinās ar skolu slēgšanu. Skaidrs ir viens, ka no reorganizācijas izvairīties nevarēs arī pārējās skolas. Visticamāk, paliks viena vidusskola, vairākas pamatskolas un viena sākumskola (vai Stelpē izdosies sapulcināt 50 bērnu, kā to paredz Izglītības un zinātnes ministrija, nevarot apgalvot), spriež novada izglītības darba vadītāja. Tiesa, Vecumniekos skola gan ir vislielākā, taču to ēku stāvoklis - teju visbēdīgākais. Bijusi doma celt piebūvi, lai varētu uzņemt vairāk skolēnu, taču šobrīd finansiālu apsvērumu dēļ nav iespējas to izdarīt. Līdz ar to novads vilcinās ar pārējo vidusskolu reorganizāciju. Par utopiskajiem plāniem, ka visi bērni jāved uz lielajām skolām pilsētā, Vecumnieku gadījumā - uz Bausku, V. Beļūna ir skeptiska: «Nu nav tie ceļi tādā stāvoklī, lai to tik viegli varētu izdarīt. Tāpat, ja bērnam līdz skolai jābrauc vairāk nekā stundu, tas nav normāli.» Arī internāts ir reti kurā skolā saglabāts. Starp citu, Vecumnieku novadā tāds ir vien Valles vidusskolā, taču tajā uzturas tikai 14 bērnu, pārsvarā vecāko klašu, jo dzīve internātā prasa zināmu patstāvību - arī vakariņas jāgatavo pašiem.

Skaistkalnē šogad skolēnu vairāk

Viena no pamatīgāk sakoptajām mācību iestādēm novadā ir Skaistkalnes vidusskola, kas atrodas pie pašas Lietuvas robežas Mēmeles upes krastā - bijušajā Korfu dzimtas medību muižā. Tajā viesojāmies 30. augustā. Šajā mācību gadā tajā mācās 177 skolēni, plus vēl 17 - pirmsskolā. «Šogad mums ir par 13 audzēkņiem vairāk nekā pērn, un tas šajos demogrāfiski spiedīgajos laikos ir daudz. Jāņem arī vērā, ka otrpus upei tepat ir Lietuva, tātad mums ir ierobežotas iespējas atrast vēl audzēkņu,» saka skolas direktore Svetlana Vāverniece. Lai noturētu bērnus šeit, skola piedāvā visdažādākās programmas - arī izglītojamiem ar dažādiem attīstības traucējumiem. Piemēram, sadarbībā ar Valmieras vājdzirdīgo bērnu internātvidusskolu Skaistkalnē veiksmīgi mācoties zēns ar dzirdes traucējumiem. Lai to varētu te darīt, viens no pedagogiem apguvis zinības, kā strādāt ar šādiem skolēniem. Ir arī tālmācības un neklātienes programmas. Tiesa, tajās šobrīd neesot daudz mācīties gribētāju, lai gan tās var apgūt par velti. Kāpēc dažs izlemj to darīt Rīgā, kur tas ir par maksu, skolas direktore nespējot saprast. Prieks, ka šogad arī desmitajā klasē ir 15 audzēkņu - vairākums pašu devītās klases beidzēji. Tas, ka Vallē desmito šogad neatvēra, nenozīmējot, ka turienes bērni atnāca uz citām novada skolām.

Kāds skolēnu skaits ir pārējās klasēs? Vismazākajā ir septiņi bērni, vislielākajā - 17. Pirmajā ir 11, taču prognozēt, kā būs tālāk, esot grūti. Kad te sākusi strādāt 2005. gadā un gatavojusi pirmo skolas attīstības plānu, šķitis, ka Skaistkalnē vispār nav bērnu. Bažījusies, ka nebūs, ko mācīt, taču, izrādījies, ka bailes bijušas veltas, jo neviens gads nav bijis tukšs. Jā, vietējo bērnu joprojām ir ļoti maz, tomēr ienākot jauni iedzīvotāji, kas nopērk te mājas, viens otrs atgriežas no ārzemēm - sākumskolā 4. klasē ir skolnieks, kurš līdz šim mācījies Īrijā, viņa brālis sāks mācīties sešgadīgajos (nākšoties gan krietni piestrādāt pie latviešu valodas apguves, jo bērni praktiski tajā nerunā).

Latvijā

Valsts amatpersonu deklarācijas vēsta, ka Latvijas Bankas prezidenta amata kandidātam 2022. un 2023. gadā pamatdarbs bijis nevis "Altum" valdes priekšsēdētāja amats, bet gan valdes priekšsēdētāja amats Rīgas Stradiņa universitātē. Lai gan lielākos ienākumus (algu) šajā periodā R. Bērziņš guvis tieši "Altum" valdes priekšsēdētāja amatā, deklarācija no "Altum" kā pamatdarba pēdējo reizi iesniegta VID tālajā 2021.gadā.

Svarīgākais