Svarīgi ne tikai pabeigt gāzes tirgus liberalizāciju Latvijā, bet arī domāt par vienota gāzes tirgus izveidi Baltijas valstīs, šodien Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" sacīja ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V).
Viņš uzsvēra, ka topošie starpsavienojumi ar Poliju un Somiju ļaus pilnvērtīgi strādāt Baltijas valstu dabasgāzes tirgum, taču Baltijas valstīm ir svarīgi vienoties par vienota gāzes tirgus veidošanu arī no regulējumu salāgošanas viedokļa.
Vienlaikus viņš norādīja, ka nākamais gads saistībā ar gāzes tirgus atvēršanu un AS "Latvijas Gāze" sadalīšanu būs izaicinājumiem bagāts kā uzņēmumam, tā valstij.
Savukārt "Latvijas Gāzes" padomes priekšsēdētāja vietnieks Juris Savickis un uzņēmuma vadītājs Aigars Kalvītis brīdināja, ka gadījumā, ja uzņēmuma akcionāriem radīsies zaudējumi energokompānijas sadalīšanā, tie varētu vērsties tiesā pret valsti.
Vienlaikus "Latvijas Gāzes" pārstāvji atzīmēja, ka pēc uzņēmuma sadalīšanas, tostarp ņemot vērā mazāku infrastruktūras noslodzi salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem, varētu pieaugt infrastruktūras izmantošanas tarifi.
Savickis norādīja, ka arī pēc gāzes tirgus atvēršanas Latvijā joprojām tiks tirgota Krievijas gāze, jo starpsavienojumu izveide ar Poliju un Somiju vēl ir divu līdz trīs gadu jautājums, bet Lietuvas sašķidrinātās gāzes terminālis visu Baltiju ar gāzi apgādāt nevarēs. Tādēļ neesot saprotama steiga ar gāzes tirgus liberalizāciju Latvijā.
Ekonomikas ministrs "Latvijas Gāzes" pārstāvju izteikumus par potenciālu tiesvedību vērtēja kā emocionālus, norādot, ka nekādas juridiskas kustības saistībā ar to nav manītas.
Aģentūra LETA jau rakstīja, ka "Latvijas Gāzes" akcionāri ārkārtas sapulcē 2.septembrī lems par uzņēmuma reorganizāciju, izveidojot jaunu kompāniju un nododot tai pārvades un uzglabāšanas sistēmas aktīvus. Paredzēts, ka, sadalot "Latvijas Gāzi", tiks nodibināta jauna iegūstošā sabiedrība - akciju sabiedrība "Conexus Baltic Grid". Iegūstošās sabiedrības pamatkapitāls nepārsniegs 39,9 miljonus eiro - vienas akcijas nominālvērtība būs viens eiro. Visas iegūstošās sabiedrības akcijas būs dematerializētas vārda akcijas ar vienādām tiesībām uz dividendes un likvidācijas kvotas saņemšanu, kā arī balsstiesībām akcionāru sapulcē.
Atbilstoši komerclikumam jaundibināmā uzņēmuma akcijas iegūs tie "Latvijas Gāzes" akcionāri, kuri šā gada 2.septembra akcionāru sēdē nobalsos par reorganizācijas lēmumu, kā arī tie "Latvijas Gāzes" akcionāri, kuri līdz reorganizācijas lēmuma pieņemšanai apliecinās vēlmi kļūt par jaundibināmā uzņēmuma akcionāriem, iesniedzot rakstisku pieteikumu.
Precīzu iegūstošās sabiedrības pamatkapitāla apmēru un skaitu noteiks "Latvijas Gāzes" valde pēc iegūstošās sabiedrības akcionāru saraksta izveidošanas, ņemot vērā, ka ikviens "Latvijas Gāzes" akcionārs, kurš būs iekļauts akcionāru sarakstā, saņems tādu pašu iegūstošās sabiedrības akciju skaitu, kāds tam pieder "Latvijas Gāzē".
"Latvijas Gāze" sasauks iegūstošās sabiedrības akcionāru sapulci ne vēlāk kā četrus mēnešus pēc tam, kad publicēts paziņojums par reorganizācijas lēmuma pieņemšanu. Attiecīgā akcionāru sapulce apstiprinās "Conexus Baltic Grid" statūtus, ievēlēs uzņēmuma padomi un veiks citas darbības, kas nepieciešamas, dibinot akciju sabiedrību.
Tāpat ziņots, ka Saeima 10.februārī apstiprināja Enerģētikas likuma grozījumus par gāzes tirgus atvēršanu Latvijā un "Latvijas Gāzes" sadalīšanu. Iekļautās normas paredz, ka līdz 2017.gada 3.aprīlim vertikāli integrētam uzņēmumam "Latvijas Gāze" ir pienākums izveidot divus uzņēmumus - viens pildīs pārvades sistēmas operatora un uzglabāšanas sistēmas operatora pienākumus, otrs īstenos dabasgāzes sadales sistēmas operatora un tirgotāja funkcijas.
Savukārt līdz 2017.gada 31.decembrim vienotajam dabasgāzes pārvades un uzglābšanas sistēmas operatoram ir jābūt juridiski neatkarīgam no dabasgāzes apgādes komersantiem, kas nodarbojas ar dabasgāzes tirdzniecību un sadali. Ieviešot šīs prasības, vienotais dabasgāzes pārvades un uzglabāšana sistēmas operators būs kapitālsabiedrība, kas juridiski, funkcionāli un organizatoriski nodalīta no "Latvijas Gāzes". Tās īpašnieki būs ar "Latvijas Gāzes" vai tās akcionāriem nesaistītas personas.
Saistībā ar īpašumtiesību maiņu likumprojektā ir paredzētas valsts pirmpirkuma tiesības uz vienotā dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas operatora akcijām, dabasgāzes pārvades sistēmu vai jebkādu tās daļu un gāzes krātuvēm vai jebkādu to daļu. Ja valsts neizmanto pirmpirkuma tiesības, bet īpašumtiesības tiek atsavinātas par labu kādam citam subjektam, tad šādu darījumu akceptē Ministru kabinets, balstoties uz Satversmes aizsardzības biroja un Drošības policijas atzinumu.
Pašlaik Latvijas dabasgāzes tirgū darbojas viens uzņēmums - "Latvijas Gāze" -, kas nodrošina dabasgāzes iepirkšanu, uzglabāšanu, pārvadi, sadali un tirdzniecību. "Latvijas Gāzes" lielākie īpašnieki ir Krievijas "Gazprom", Eiropas investīciju banku veidotais "Marguerite Fund", Vācijas "Uniper Ruhrgas International GmbH" un "Itera Latvija".