Centrālās statistikas pārvaldes sacerētais stāsts par ekonomikas pieaugumu Latvijā sadiegts no ticamiem un mazāk ticamiem gabaliņiem. Statistiķi piedāvā izvēlei vizuāli ļoti dažādus iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma tempa rādītājus vienā un tajā pašā laika periodā – šā gada 2. ceturksnī.
Gribam redzēt nullei tuvāko rādītāju - ņemam +0,6% šā gada 2. ceturksnī pret 1. ceturksni. Gribam risināt intelektuālas mīklas - ņemam intervālu starp +0,8% šā gada 2. ceturksnī pret 2015. gada 2. ceturksni pēc sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem un +2,1% pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātiem datiem. Kalendārā izlīdzināšana nozīmē pieņēmumus, kā mainītos IKP, ja 2. ceturksnī būtu vienāds darba dienu skaits, kas konkrētajā gadījumā atšķīrās ar +3 darba dienām par labu šim gadam un vismaz pēc mācību grāmatās noteiktā nodrošināja šim gadam straujāku IKP faktisko pieaugumu, nekā pieauga produkcijas izlaide vienādi ilgā darba laikā. Vēl piņķerīgākā veidā CSP mēģina tikt skaidrībā, kā mainītos IKP, ja salīdzināmos periodos būtu vienāda gaisa temperatūra, no kuras atkarīgs apkures devums IKP veidošanā utt. pa visām nozarēm.
CSP aprēķinos ieguldītais darbs ir daudz lielāks un cienījamāks par saviem rezultātiem, kurus arī CSP augstu nevērtē un groza pēc vajadzības: «CSP sacerējusi kārtējo paziņojumu par Latvijas rūpniecības pieaugumu attiecībā ne jau pret iepriekšējiem publiskajos paziņojumos apjūsmotajiem pieaugumiem, bet pret samazinājumiem, kādus statistiķi ieraksta savās datu bāzēs pretēji tam, ko paši iepriekš paziņojuši,» Neatkarīgā jau skaidroja 8. augustā to, kā CSP šobrīd nonākusi pie apstrādes rūpniecības nozares rādītājiem. Jaunākajā IKP rezultātā tie figurē ar +7,2% šā gada un pagājušā gada 2. ceturkšņu salīdzinājumā. Varbūt tomēr nebūtu lieki atkārtot, ka par rūpniecību atbildīgie CSP darbinieki nevarēja un negribēja paskaidrot, kas īsti nācis metālkausēšanas vietā šajā gadā pret pagājušo gadu, kad tieši 2. ceturksnī iekrita tas vienīgais mēnesis pagājušajā gadā, kad tuvu savai jaudai strādāja uzņēmums KVV Liepājas metalurgs.
Rezervēta attieksme vismaz pret rūpniecības sadaļu CSP datos izpaudās atšķirībās starp makroekonomisko rādītāju komentētāju brigādes dalībnieku tekstiem. Pretēji bankas Citadele jūsmošanai, ka «otrajā ceturksnī ekonomikas izaugsme balstījusies uz apstrādes rūpniecību», Swedbank vēstījums nāca zem virsraksta «patēriņš turpina vilkt», un Finanšu ministrija tam pievienojās ar vārdiem «IKP izaugsmi turpina balstīt privātais patēriņš».
Vienkāršība un skaidrība valda sadaļā Būvniecība ar -19% šā gada 2. ceturksnī pret pagājušā gada 2. ceturksni. Tas tika gaidīts un sagaidīts tajā laika periodā, kad ES palīdzības 2007. - 2013. gada perioda nauda beidzot bija iztērēta un 2014. - 2020. gada perioda nauda vēl ir Briselē, izņemot naudu ceļu labošanai. Uzmundrinājumam pieminami CSP konstatētie +10% dzīvojamo ēku būves sektorā. Lai gan tie neatsver kritumu inženierbūvju radīšanā, tie ļauj domāt par tādiem ļaudīm Latvijas sabiedrībā, kuru labklājība aug. Jāatgādina, ka tagad Latvijā gandrīz vairs netiek celti mājokļi pārdošanai ārzemniekiem kopā ar Šengenas zonai derīgām uzturēšanās atļaujām.
Privātā patēriņa rādītāju centrā ir mazumtirdzniecība ar +3% šā gada 2. ceturksnī pret pagājušā gada 2. ceturksni. Pārtikas noieta pieaugumā tikai +0,1% zemē ar stabili sarūkošu iedzīvotāju skaitu. Nepārtikas preču noiets daudz vairāk saistīts ar cilvēku maksātspēju, tāpēc tur rādītājs +5%. Vairumtirdzniecībai statistiķi dod pat + 8%, bet uzreiz jāatceras Valsts ieņēmumu dienesta sniegtais lielāko nodokļu parādnieku saraksts, kura augšgalā stabili ir it kā sadzīves tehnikas vairumtirdzniecības uzņēmumi. Nekādas tehnikas un tirdzniecības šajā gadījumā nav, bet ir dokumentu kārtošana pievienotās vērtības nodokļa atmaksu izkrāpšanai. Ja VID šos darījumus akceptē un naudu izmaksā, jo citādi taču nebūtu tā, ka katra blēdībās pieķerta un slēgta uzņēmuma vietā dibina divus jaunus, atliek domāt, ka arī CSP šajā sadaļā krīt par upuri blēžiem.