«Personu pienākums ir nepieļaut ugunsgrēka izcelšanos vai darbības, kas var izraisīt ugunsgrēku, kā arī, atrodoties būvē, nekavējoties evakuēties, atskanot ugunsgrēka trauksmes signālam vai pamanot ugunsgrēku.» Šis ir svarīgākais punkts, kas šodien stājas spēkā jaunajos Ugunsdrošības noteikumos. Tāda situācija, ka ēkā atskan trauksmes signalizācija, bet cilvēki turpina savas nodarbes, it kā nekas nebūtu noticis, vairs nav pieļaujama.
Noteikumu 6. punkts ir veltījums sabrukušajai Maxima, jo todien signalizācija skanēja daudzkārt, bet kasieres turpināja tirgoties, pircēji iepirkties. Nule gan publiskots vācu ekspertu slēdziens, kurā konstatēts, ka trauksmes signalizācijas iedarbošanās šajā dienā bija sakritība un tas nenotika konstrukciju deformāciju dēļ. Taču fakts paliek fakts - signalizācija kliedza, cilvēki palika savās vietās, un pēc zināma laika viņiem virsū uzgāzās betona pārsegumi.
Katrs var būt skursteņslauķis
No šodienas evakuācija trauksmes gadījumā ir obligāta. Protams, par ugunsdrošību atbildīgajām personām ir atšķirīgi pienākumi, kas noteikti ēkas ugunsdrošības instrukcijā. Ja birojā sāks kūpēt dators - priekšzīmīgi instruēts darbinieks to atvienos no kontakta un apraks uguni putās. Kasiere, izdzirdot ugunsdzēsības trauksmi, aizslēgs kasi un mudinās apmeklētājus doties laukā no telpām. VUGD Ugunsdrošības uzraudzības pārvaldes priekšnieks Dzintars Lagzdiņš skaidro, ka ugunsdrošības instrukcija arī nedrīkst būt par pamatu, lai kasieri pēc iespējas ilgāk noturētu sēžam savā darba vietā. Darbiniekiem jāevakuējas arī pašiem.
Ugunsdrošības noteikumi tika rakstīti pilnīgi no jauna, jo izmaiņu, salīdzinot ar veco versiju, ir ļoti daudz. Līdztekus obligātajai evakuācijai no šodienas tiek mainīta ugunsdzēšamo aparātu novērtēšanas kārtība. Līdz šim svarīgs bija tilpums attiecībā pret platību. Taču arī ugunsdzēsībā tehnoloģijas iet uz priekšu, un ar mazāku pulvera daudzumu var panākt lielāku efektivitāti. Tāpēc tagad pārbaudēs tiks ņemta vērā arī aparāta dzēstspēja.
Laba ziņa ģimenes privātmājās dzīvojošajiem. Noteikumi legalizē dūmeņu tīrīšanu pašu spēkiem. Ja proti raustīt slauķi un tīrīt cukas, nopelniem bagāts speciālists vairs nemaz nav nepieciešams. Laukos skursteņus lielākoties visi tāpat tīra paši, ja vien spēj uzrāpties jumtā.
Detektori no 2020. gada
Prasība veikt sistemātiskus elektroinstalācijas pretestības mērījumus noteikumos ir mīkstināta - līdz šim tas bija jādara reizi sešos gados, turpmāk reizi desmit gados. Un no nākamā gada 1. septembra arī sadales skapis būs jāpārbauda - ar termovizoru, lai konstatētu, vai vadi necepas. Ja karst vai elektrība noplūst, tad nepatikšanas lielas, jo mājā jāmaina elektroinstalācija, un tā parasti atrodas zem apmetuma.
Virkne svarīgu normu, kas attiecas uz ikvienu iedzīvotāju, stāsies spēkā vēl pēc gada vai pat vairākiem. Glābēji jau gadiem cīnās par to, lai ugunsdzēšamie aparāti un dūmu detektori būtu ne tikai sabiedriskās ēkās, bet ikvienā mājā. Tomēr obligāti tas būs tikai no 2020. gada 1. janvāra. Dzintars Lagzdiņš stāsta, ka noteikumu saskaņošanas procesā termiņa pagarinājumu prasījusi Latvijas Pašvaldību savienība, jo pašvaldībām ir liels dzīvojamais fonds. Primitīvu dūmu detektoru var nopirkt lētāk par desmit eiro, bet vienlaikus tūkstošiem mitekļu aprīkošana būs padārga. Tomēr individuāli iedzīvotājiem nekas neliedz jau tagad sarūpēt detektorus - tas ir pašu drošības labā, nemaksā dārgi, toties ieguvums drošības ziņā ir nepārvērtējams. Protams, ar nosacījumu, ka dzīvoklim nav ieliktas parastas metāla durvis, kas karstumā deformējas un iemītniekus kopā ar pīkstošajiem detektoriem iesloga ugunsgrēkā.
Par virtuves ventilāciju
Uz ļoti daudziem iedzīvotājiem attieksies aizliegums dabiskās ventilācijas sistēmās uzstādīt mehāniskās ventilācijas iekārtas. Tas stāsies spēkā 2019. gadā. Tā ir daudzdzīvokļu māju liga - viens kaimiņš ieliek ventilatoru, un tad sākas sacensība - kuram jaudīgāks, jo citādi jāosta kaimiņa pusdienu piedāvājums. Taču drošības problēma tā, ka, ventilatoram nestrādājot, gaisa apmaiņa tiek pilnīgi pārtraukta. Un, notiekot gāzes noplūdei, tā sakrājas virs tvaika nosūcēja. Cilvēks nāk iekšā, ieslēdz gaismu, un notiek sprādziens. Tātad nāksies meklēt kādu risinājumu, piemēram, zem nosūcēja izejas ielikt vēl papildu resti dabīgajai ventilācijai.
No nākamā gada 1. septembra būs nepieciešami arī gāzes noplūdes detektori. Taču šī norma attieksies uz lielākiem gāzes aparātiem - kuru kopējā nominālā siltuma jauda ir lielāka par 50 kW, kā arī ja gāzes aparāts (neatkarīgi no jaudas) atrodas pagrabā vai cokolstāvā. Te jāpiebilst, ka gāzes noplūdes detektors ir vismaz uz pusi dārgāks nekā dūmu detektors. Katrā ziņā ikvienu, kam jumts virs galvas, zināmi izdevumi ugunsdrošībā gaida. Tas rakstīts jaunajos Ugunsdrošības noteikumos.