Circenes rīcību, kritizējot digitālo apraidi, vērtē kā bezjēdzīgu

"Saeimas deputātes Ingrīdas Circenes (JL) rīcība ir politiski motivēta saistībā ar gaidāmajām vēlēšanām. Sarīkot milzu šovu par it kā 15 iedzīvotāju sūdzībām, ka nav redzama virszemes TV, uzskatu, ir milzu valsts līdzekļu izšķērdēšana. Viņa nerēķinās ar lielu uzņēmumu vadītāju laiku, jo šīs sūdzības nevarēja pat parādīt nevienam deputātam," bažas par politiskiem ieganstiem Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdes darbā pauž Lattelecom valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis. Vai naudas dēļ?

Viņš un vēl vairāku citu uzņēmumu vadītāji ceturtdien bija izsaukti uz Saeimu, lai taisnotos, kāpēc netiek nodrošināts jaunās apraides signāls. I. Circene neuzskatīja par svarīgu parādīt deputātiem un speciālistiem šīs vēstules, kurās it kā ir minētas konkrētas apraides problēmas. Kā argumentu I. Circene izmantoja faktu, ka visa korespondence ir adresēta viņai personīgi, nevis publiskai rādīšanai.

Sēdes noslēgumā, vienīgais, ko deputāte varēja atbildēt, bija tas, ka viņu apmierina jaunās apraides pārklājums, kas ir pieejams 99,6 procentos Latvijas teritorijas. Deputāte Ērika Zommere (TP) pauda viedokli, ka "katra sūdzība ir jāskata atsevišķi, un tikai tad var izdarīt kādus vispārinošus secinājumus".

Neformāli izskanējis viedoklis, ka sēde sasaukta tikai tādēļ, lai deputāti, kuri ir šajā komisijā, varētu tikt pie papildu atalgojumu, jo par katru šādu sēdes apmeklējumu deputātiem pienākas 18 latu atalgojums.

Lattelecom vadītājs piebilst, ka viņa pārstāvētajam uzņēmumam ir apmēram 100 000 klientu, kas izmanto TV pakalpojumus, un 15 iedzīvotāju sūdzību dēļ nav jāceļ trauksme, kur tās nav. "Līdz šim visi, kas ir vērsušies pie mums, ir raduši risinājumu. No visiem klientiem problēmas ir bijušas apmēram pusotram procentam jeb 1500 klientiem, kas ir salīdzinoši niecīgs skaits," piebilst J. Gulbis.

Vienotības taktika

Latvijas Televīzijas (LTV) ģenerāldirektors Edgars Kots Neatkarīgajai stāsta, ka no komisijas vadītājas I. Circenes viņš iepriekš neko tādu neesot redzējis. "Tā bija neprofesionāla rīcība. Kārtējais mēģinājums, kā manipulēt ar informāciju. Skaidrs, ka šī ir apvienības Vienotība taktika – visiem veidiem graut sabiedrisko mediju un jaunās apraides ieviešanas procesu. Viņi izmanto katru iespēju, lai sistemātiski degradētu nozari," komentē LTV vadītājs.

Jau ziņots, ka Vienotības pārstāvētās partijas, proti, Jaunais laiks un Pilsoniskā savienība (PS), ik pa laikam cenšas nākt klajā ar neloģiskiem paziņojumiem. Kā spilgtākais piemērs ir minams PS biedra, bijušā a/s Diena prezidenta Arvila Ašeradena iniciatīva – pēc iespējas ātrāk apvienot sabiedriskos medijus un mainīt to uzraudzības modeli.

17 torņi

Lai jaunā apraide būtu pieejama pēc iespējas vairāk iedzīvotāju, Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) ir veicis būtiskus infrastruktūras uzlabojumus, un vietās, kur agrāk nevarēja uztvert TV, speciāli uzbūvēja torņus vai mastus. Torņi ir brīvi stāvošas konstrukcijas, masti – konstrukcijas ar atsaitēm. Latvijā kopumā ir 17 šādi torņi, kas nodrošina ciparu signāla pārraidi.

LVRTC jau 90. gadu beigās uzbūvēja divus sakaru mastus – Alūksnē un Viesītē. Vēlāk LVRTC uzbūvēja 60 metru augstu sakaru mastu Lielaucē, 80 metru augstu sakaru mastu Embūtē un 80 metru augsto sakaru mastu Saldus novada Ēvaržos.

Latvijā

Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija aicinās Finanšu ministriju (FM) nākamajā gadā saglabāt līdz šim piemēroto iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) sadales kārtību pašvaldībām, tajā skaitā nodokļu prognozes pārpildes gadījumā, aģentūru LETA informēja komisijas priekšsēdētājs Oļegs Burovs (GKR).

Svarīgākais