Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens sola lielrūpniekiem pazemināt elektroenerģijas cenu par vienu ceturto daļu no tik apšaubāma naudas avota kā garāžu un dārza mājiņu īpašnieki, kuriem uzliks faktiski soda naudu par neefektīvu elektrības pieslēguma lietošanu.
Pieslēgumu efektivitāti Ekonomikas ministrija mēra pēc elektrības patēriņa laika attiecībā pret visu kalendāro laiku. Ja, piemēram, garāžas īpašnieks, pirmkārt, apgaismotu savu garāžu 24 stundas diennaktī un, otrkārt, uzstādītu savā garāžā kinostudijas prasībām atbilstošu apgaismojumu, tad viņš padarītu savu garāžu ļoti energoefektīvu un izpelnītos elektrības cenas pazemināšanu A. Ašeradena piedāvātās elektrības cenu reformas ietvaros. Šo reformu ministrs reklamēja pagājušo piektdien, un tās pieņemšana ir šodienas valdības sēdes darba kārtībā.
Reformas uzdevums ir samazināt lielražotājiem pašas valdības (ne šīs valdības) izdomāto elektrības mākslīgo sadārdzinājumu obligātās iepirkuma komponentes (OIK) izskatā. Tagadējie rūpnieciskie patērētāji Latvijā maksā 107,2 eiro par megavatstundu, no kuriem OIK dod 26,62 eiro. Reformas mērķis ir pārdalīt maksājumus tā, lai vairākums maksātu vēl vairāk, bet lielražotāji - ap 79 eiro par megavatstundu, cik šādi ražotāji maksā Vācijā. Lielrūpnieku sponsorēšanā tiks iesaistīti gan visi mazākie uzņēmumi, gan valsts iestādes, gan mājsaimniecības.
Par dārza mājiņām sakāmais būtībā neatšķiras no jau teiktā par garāžām. Atšķirība ir tikai elektrības izmantošanas laika grafikā, kas garāžu gadījumā krātos pa minūtēm katru dienu visa gada garumā, bet dārza mājiņām - pa stundām siltā laikā un pa nullēm aukstā laikā. Galarezultātā cenu pieaugumam tik un tā jābūt nesamaksājami lielam, lai elektrības pieslēguma lietotājs izlemtu atstāt vai nu savu īpašumu bez elektrības, vai arī šo īpašumu atdot kādam maksātspējīgākam. Sarunā ar ministru Neatkarīgā norādīja, ka ministrs nolēmis naudu lielrūpniekiem vākt no relatīvi trūcīgākās sabiedrības daļas, kurai - jā, ir automašīna, bet ne garāža privātmājā, kuras kopējais elektrības patēriņš droši vien nomaskēs elektrības patēriņa «neefektivitāti» tieši garāžā. Tikpat apšaubāms ir ministra arguments par elektrības sadales tīkla efektivitātes celšanos, ja daudzu maz lietoto pieslēgumu īpašnieki no pieslēgumiem atteiktos. Piemēram, sadales tīkla transformatoru ekspluatācijas nebūt nesamazināsies absolūtos skaitļos un relatīvi pat pieaugs, ja garāžu skaits šā transformatora apkalpes zonā saruks, sacīsim, no 150 līdz 105. Šādas sarunas rezultātā ministrs tūlīt pēc tam sniegtajās TV intervijās kā piemēru palielināto maksājumu veicējiem nosauca ne vairs garāžu, bet jahtu piestātņu lietotājus, kurus personificē tikai Einars Repše. Tādā veidā simti tūkstošu garāžu lietotāju tika paglābti no priekšlaicīgiem uztraukumiem, bet ne no maksājumiem, ja tiks ieviesti A. Ašeradena priekšlikumi.
Garāžas sarunā ar A. Ašeradenu parādījās kā piemērs elektrības cenu veidošanai reformai, kuras jēga ir ieviest lielu fiksētu maksājumu par elektrības pieslēgumu neatkarīgi no strāvas patēriņa. Nupat tādu reformu jau ir veicis Sadales tīkls, bet turpmāk tā tikšot izvērsta daudz lielākā cenu amplitūdā, kas pēc ministra vēlēšanās patiešām mainīšot elektrības patērētāju struktūru no daudziem sīkiem uz nedaudziem lieliem patērētājiem. Tāpat kā tagad, arī jaunā reforma sola elektrības cenu atlaidi maznodrošinātajiem, no kuriem nevar prasīt elektrības patēriņa palielināšanu. Ja ticam, ka tā būs, tad zūd ticamība solījumiem samazināt elektrības cenu lieluzņēmumiem, jo zūd naudas avots šai pārdalei.
Lielākas pārdalāmās summas droši vien tiek domāts iegūt, pārdalot naudu starp uzņēmējiem. Tādā gadījumā relatīvi mazajiem patērētājiem biroju, veikalu un praktiski arī visu pārējo uzņēmumu izskatā būtu jādotē daži lieluzņēmumi. Ekonomikas ministrijas sagatavoto piemēru klāstā bija piensaimniecības. Ja tur elektrības pieslēguma efektivitāte būs 15%, tad jau gada OIK rēķins samazināsies par 10%. Fermu īpašnieki priecātos arī kaut par -10% no OIK, bet nozare šeit kalpo par visuzskatāmāko piemēru neiespējamībai palielināt Ekonomikas ministrijas izdomāto elektrības patēriņa efektivitāti, jo nav iespējams tērēt strāvu govju slaukšanai ne piecas, ne desmit reizes dienā un pat ne reizi dienā visu gadu bez pārtraukuma.
Piemērs ar fermām liek bažīties par fizioloģiski bioloģiskiem, tehniski ekonomiskiem un vēl citiem ierobežojumiem elektrības parēriņam, kas jebkuru uzņēmumu var pakļaut neparedzētam un milzīgam elektrības sadārdzinājumam. Jāpievienojas Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes locekles Katrīnas Zariņas atbildei par attieksmi pret Ekonomikas ministrijas priekšlikumu, ka, «lai saprastu, kādas sekas varētu būt tik ievērojamām reformām, vispirms nepieciešams veikt ietekmes uz vidi novērtējumu, tādējādi gūstot pamatojumu tam, vai izmaiņas vispār nepieciešamas». Kamera gan nevēlas ar ministriju priekšlaicīgi strīdēties un «uz izskanējušiem ierosinājumiem pagaidām raugās piesardzīgi pozitīvi».