"Swedbank" joprojām šogad algu pieaugumu Latvijā lēš 5-6% līmenī.
Šādas aplēses tiek paustas, jo Eiropas Savienības fondu apguves aizkavēšanās dēļ krīzē nonākusī būvniecības nozare sāks pamazām atgūties gada otrajā pusē, fondu naudai atgriežoties, kas pozitīvi ietekmēs gan ekonomikas izaugsmi, gan arī veicinās bezdarba straujāku samazināšanos. Tas radīs lielāku spiedienu uz algām, tāpēc "Swedbank" analītiķi šogad algu pieaugumu lēš 5-6% līmenī.
Kā ziņots, Centrālās statistikas pārvaldes dati rāda, ka Latvijā šogad otrajā ceturksnī mēneša vidējā bruto darba samaksa bija 838 eiro, kas ir par 33% jeb 27 eiro vairāk nekā 2015.gada attiecīgajā periodā.
"Swedbank" ekonomiste Agnese Buceniece skaidro, ka vidējās mēnešalgas kāpuma temps šogad kļuvis lēnāks un nevienmērīgāks. Ja pirmajā ceturksnī vidējā bruto alga pieauga par 5,9% gada griezumā, tad otrajā ceturksnī pieaugums bija tikai 3,3%. Algu pieauguma bremzēšanos daļēji izskaidro lēnāks minimālās algas kāpums šogad - par 2,8%. Mēnešu dati uzrāda lielu svārstīgumu. Piemēram, aprīlī algas pieauga tikai par 1,7%, bet maijā - jau par 4,7%. Šādas svārstības varētu liecināt par zināmu nedrošību.
Būvniecības nozarē strādājošo skaits šī gada pirmajā pusē, salīdzinot ar to pašu periodu pirms gada, bija zemāks par aptuveni 10 000. Lai gan citas nozares spēja nodarbināt vairāk cilvēku un kopējā nodarbinātība šogad pat nedaudz auga, bezdarba līmenis sarūk mazliet lēnāk, nekā gaidīts. Būvniecības nozare, iespējams, ir piebremzējusi noskaņojumu privātajā sektorā, kura algu kāpuma temps samazinājās vairāk nekā uz pusi, salīdzinot ar pirmo ceturksni, un otrajā ceturksnī bija tāds pats kā valstī kopumā, norāda ekonomiste.
Vidējā neto alga otrajā ceturksnī bija par 2,9% lielākā nekā pirms gada, bet cenu krituma iespaidā strādājošo pirktspēja pieauga nedaudz straujāk, proti, par 3,6%. Neto alga aug lēnāk nekā bruto alga, neskatoties uz to, ka šogad ir mazliet pieaudzis nepaliekamais minimums. Iespējams, to izskaidro solidaritātes nodokļa ieviešana šajā gadā, pieļauj Buceniece.