Aizmugures sēdeklī piesprādzējas vien katrs trešais pasažieris

© Publicitātes foto

Lai arī atrodoties automašīnas priekšējā sēdeklī drošības jostas lieto lielākā daļa jeb 81% autovadītāju un pasažieru, sēžot aizmugurē sprādzējas vien katrs trešais.

Turklāt, kā liecina Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) veiktais pētījums, piektā daļa jeb 18% vecāku atzīst, ka pārvadā savus bērnus, neizmantojot drošības jostas. Tuvojoties jaunajam mācību gadam, CSDD par drošības jostu lietošanas nepieciešamību atgādina ar kampaņas "Dzīvības josta" palīdzību. Tikai konsekventi ievērojot drošības pasākumus, avārijas brīdī var tikt glābtas cilvēku dzīvības.

Kā liecina statistikas dati, kopumā situācija pēdējos gados Latvijā ir uzlabojusies un drošības jostas automašīnās lieto arvien vairāk cilvēku, tomēr 17% autovadītāju joprojām uzskata, ka sprādzēšanās vispār nav nepieciešama. Turklāt īpaši kritiska situācija ir drošības jostu lietošanā sēžot aizmugurē - citās Eiropas valstīs, piemēram, Dānijā, Lielbritānijā un Slovēnijā, auto aizmugurē sprādzējas lielākā daļa jeb 88% iedzīvotāju, tad Latvijā to dara vien 33%.

Šī gada pirmajos septiņos mēnešos ceļu satiksmes negadījumos bojā gājuši 42 autovadītāji un pasažieri, bet ievainojumus vieglajā transportlīdzeklī guvuši gandrīz 1300 cilvēku. Nopietnus ievainojumus guvušas arī vairāk nekā 300 nepilngadīgas personas, diemžēl augusta sākumā ceļu satiksmes negadījumos 2 bērni - pasažieri gājuši bojā.

Avārijas brīdī aizsprādzēta drošības josta ir būtisks faktors vadītāja un pasažieru dzīvības glābšanā. "Daudzi autovadītāji neapzinās, ka pārvadāt nepiesprādzētus pasažierus aizmugures sēdeklī ir tas pats, kas līdzi vest bumbu ar laika degli. Brīdī, kad notiek ceļu satiksmes negadījums, šī bumba var būt nāvējoša kā pašam, tā arī citiem automašīnas pasažieriem. Absurda ir situācija, ka sēžot pie stūres, drošības jostas lieto teju visi šoferīši (89,6%), taču, kļūstot par pasažieriem, sprādzējas tikai puse autovadītāju," norāda CSDD valdes priekšsēdētājs Andris Lukstiņš.

Turpinājumu lasi nākamajā lapā

Latvijā

Valsts drošības dienests (VDD) 29. novembrī rosinājis prokuratūru sākt kriminālvajāšanu pret Igaunijas un Krievijas dubultpilsoni par palīdzību Krievijas specdienestam pret Latviju vērstā darbībā, tā uzdevumā veicot Latvijai svarīgas piemiņas vietas apgānīšanu.