Valsts pieļauj nodokļu parādus
Latvijas nodokļu parādnieku saraksta publikācija apliecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) un visa valsts aparāta bezspēcību pret nodokļu nemaksātājiem.
Paldies Saeimai un valdībai par uzdevumu VID publicēt divus sarakstus. Vienā tiek uzrādītas pilnīgi visu Latvijā reģistrēto uzņēmumu gada laikā samaksātās nodokļu summas, otrā - nosaukti 100 lielākie parādnieki, skaitot kopā fiziskas un juridiskas personas. Abi saraksti ir apliecinājums bezspēcībai pret tiem, kuri nodokļus maksāt negrib un arī nemaksā. Sarakstu publikācija bija domāta kā pirmais nepieciešamais solis uz nodokļu nemaksātāju apkarošanu, taču tagad tā drīzāk ir reklāma tiem, kuriem pietiek dūšas nekādus nodokļus Latvijas valstij nemaksāt. Nodokļu reālai iekasēšanai vajadzīgo soļu speršana apstājas jau pie jautājumiem VID saistībā ar paša VID publicētajiem sarakstiem. Ir gadījumi, kad uzņēmumu nodokļos samaksātās summas izskatās pēc blēdības, salīdzinot šos skaitļus ar to, kas publiski zināms par nodokļu maksātājiem. VID kategoriski atsakās komentēt šādus gadījumus, jo Latvijas likumi to aizliedzot. Tas pats attiecas uz Neatkarīgās jautājumu VID, vai VID uzrādītie nodokļu parādnieki ir vai tomēr nav kļuvuši par personāžiem VID Finanšu policijas virzītos kriminālprocesos.
Kopējā nodokļu parādu summa šā gada 1. augustā bijusi 1,42 miljardi eiro, no kuriem pats VID par piedzenamiem uzskata 142,7 miljonus eiro. Tas gan netraucē VID turpināt darbības imitāciju ar soda naudu rēķināšanu arī par tiem 888,9 miljoniem eiro, par kuriem saprotams, ka neviens netaisās valstij maksāt ne pamatparādus, ne jau uzrēķinātās soda naudas, ne visu turpmāko VID matemātisko darbību rezultātus. Attiecībā uz 0,4 miljardiem eiro VID jau mitējies rēķināt parādu pieaugumu, bet nav atradis formulu parādu norakstīšanai. No kopējās parādu summas 620 miljoni eiro ir VID uzrēķini, ar ko tiek pamatota šo pasākumu jēga. Kā redzams, VID par piedzenamu uzskatītā summa ir četras reizes mazāka nekā tā, ko VID vēl cer piedzīt kopā no pamatparāda un uzrēķiniem.
Lielāko parādnieku simta tagadējais parāds fiksēts uz 1. augustu 293,2 miljonu eiro apmērā. Tas nav pārāk daudz pret kopējo parādu, bet tomēr divreiz vairāk par kopējo summu, no kuras VID uzskata par iespējamu piedzīt vismaz kaut ko.
Parādnieku simtu atklāj SIA Tendem Neman ar 42,6 miljonu eiro parādu. Latvijā gadu no gada mainās šādu firmu nosaukumi vienā un tajā pašā darbības nozarē - elektronikas un sadzīves preču vairumtirdzniecībā. Nekādu preču un to tirdzniecības šajā gadījumā nav, bet ir dokumentu kārtošana pievienotās vērtības nodokļa naudas izkrāpšanai, pret ko VID ir bezspēcīgs. Par uzņēmuma vienīgo īpašnieku uzrādīts Lietuvas pilsonis Nikolajs Siņagins. Tāpat gadu no gada nemainās solījumi iestrādāt Latvijas likumos prasību, ka vismaz kādam no Latvijā reģistrējamo uzņēmumu īpašniekam vai amatpersonai jābūt Latvijas rezidentam, t.i., vietējo, nevis Lietuvas vai Krievijas bezpajumtnieku patversmju iemītniekam. Cerība tāda, ka vietējo patversmju iemītnieki VID un Uzņēmumu reģistram jau daudzmaz zināmi un viņu darbošanās preventīvi ierobežojama. Tagad Finanšu ministrija atkal apdomā atbildi uz Neatkarīgās jautājumu, kas no šāda veida solījumiem varētu materializēties valsts 2017. gada budžeta likumprojektu pavadošajā likumu grozījumu paketē.
Par saraksta otrajā vietā esošo SIA M4U piebilstams vienīgi tas, ka tās īpašnieks ir Krievijas pilsonis Artjoms Voropajevs. Attiecībā uz Jevgēņiju Jakovļevu un visiem viņam līdzīgiem nav lieki citēt VID paskaidrojumu pilnā apmērā, «ka diemžēl, bet saskaņā ar likuma Par Valsts ieņēmumu dienestu 21. panta pirmo daļu, likuma Par nodokļiem un nodevām 22. panta pirmo daļu, kā arī Kriminālprocesa likuma 375. panta pirmo daļu VID Finanšu policijas pārvalde nesniedz informāciju par konkrētiem nodokļu maksātājiem un/vai konkrētiem kriminālprocesiem». Ja VID vispār kaut ko dara perfekti atbilstoši likumam, tad tā ir nodokļu nemaksātāju interešu aizsardzība.