Rīdzinieki Sanktpēterburgā provocē hokeja līdzjutējus
Pēc hokeja spēles, kurā Rīgas Dinamo uzvarēja SKA ar rezultātu 2:0, Rīgas mērs Nils Ušakovs (SC) Sanktpēterburgā zaudēja valodu. Tiešā un pārnestā nozīmē. Tomēr vakar no rīta, neilgi pirms tikšanās ar Sanktpēterburgas gubernatori Valentīnu Matvijenko, viņš jau bija gatavs sarunām.
Pēterburgas līdzjutēji bija ļoti dažādi – vieni solīja latviešus iekaustīt, citi paspieda roku, apsveica un kopā fotografējās.
N. Ušakovs apmierināts atzina, ka emocijas bijušas vienreizējas. No līdzi jušanas viņš palicis bez valodas, balss atgriezusies tikai nākamajā rītā. N. Ušakovs un Rīgas domes delegācija Sanktpēterburgā ir lietišķā vizītē, lai panāktu sadarbību gan abu pilsētu pārvaldes līmenī, gan dotu zaļo gaismu Rīgas un Sanktpēterburgas uzņēmējiem turpmākajai biznesa attīstībai. Tāpēc mūsējo spēle šajā pilsētā bija kā saldais ēdiens. Rezultāts arī. Protams, Rīgas pašvaldības VIP personas varēja justies droši, jo viņus sargāja vietējais OMON, aplencot ķēdē. N. Ušakovs atceras, ka uzreiz pēc spēles viņiem lūgts aizpogāt apģērbu, lai vietējie hokeja fani nepamanītu Dinamo krekliņus.
Savukārt mēra padomnieks ārlietu jautājumos Jurijs Pogrebņaks ar labu vārdu raksturoja gan pašu spēli, gan pārdzīvotās emocijas tās laikā. Arī viņam bijis sarkanbaltsarkanais Dinamo krekliņš, tāpēc priekšā sēdošie Pēterburgas līdzjutēji pēc otro vārtu gūšanas pagriezušies un paspieduši rīdziniekiem roku. Apsveikuši, uzslavējuši, labprāt kopīgi fotografējušies. "Atmosfēra bija draudzīga, tie bija cilvēki, kuriem patīk sports," atzina J. Pogrebņaks.
Fotogrāfs Andris Krieviņš gan vienubrīd izpelnījies priekšā sēdošās līdzjutējas dusmas. Viņa piesolījusi iekraut fotogrāfam ja ne citur, tad vismaz pa aci, ja viņš turpināšot fanot par nepareizajiem. Amizanti, ka kundzei bijis krietni vairāk nekā 50 gadu. Fotogrāfs neizpratnē parausta plecus, sakot, ka tas jau tikai hokejs, taču emocijas tādas, ka šķiet – noticis kaut kas globāls. Līdzīgas izjūtas uz savas ādas izbaudīja arī Siguldas novada domes priekšsēdētājs Uģis Mitrevics. Viņš uz hokeju dzīvajā bijis otro reizi mūžā. Pirmoreiz – bērnībā, un nu aizvakar. U. Mitrevics nopriecājās par likteņa pirkstu. Plānojot šo vizīti, pirms pusgada noteikti nebija zināms, ka mūsējie spēlēs Sanktpēterburgā. "Un mūsu hokejisti [vizītes] pirmajā vakarā jau pārsteidza ar rezultātu," vakar no rīta sacīja Siguldas novada mērs. "Neesmu izteikts hokeja fans, bet iespaidi bija patīkami. Izbaudīju to visu un beidzot sapratu, kas ir hokeja fani." U. Mitrevics un vairāki citi delegācijas dalībnieki atradās neapsargātā zonā, tāpēc sēdēja starp Sanktpēterburgas līdzjutējiem. "Sajūtas bija ekstrēmas. Replikas, kuras dzirdējām, bija, maigi izsakoties, spēcīgas." Viņš tomēr nebija gatavs tās atstāstīt, vien nosmēja, ka latvieši nebūtu bijuši gatavi kauties ar pēterburdziešiem, lai pierādītu, kura komanda labāka. "Mēs jau būtu tie, kuri dabūtu kāvienu," viņš labdabīgi konstatēja. Tomēr Latvijas Republikas Ģenerālkonsulāta darbinieki stāstīja, ka kopumā hokeja spēļu laikā līdzjutēji reti kad esot agresīvi. Lielākoties emocijas uzputo un noplok, un neizpaužas kautiņos.