Ekonomikas ministrijas konkursā politiskā piederība ignorēta
No septiņiem kandidātiem par cienīgāko Ekonomikas ministrijas (EM) valsts sekretāra vietnieka amatam izvēlēts Jānis Patmalnieks nevis tāpēc, ka partijai Vienotība maksājis ārkārtīgi dāsnas biedra naudas, bet gan tāpēc, ka no konkursā ieguvis vislielāko punktu skaitu, apgalvo EM Sabiedrisko attiecību daļa.
Lai kliedētu bažas, vai uzvara konkursā uz ietekmīgo un valsts enerģētikas nozarei svarīgo amatu nav gūta, pateicoties dāsni maksātajām biedra naudām partijai Vienotība, kuras pārstāvis šobrīd ir arī ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens, Neatkarīgā vērsās pie EM Sabiedrisko attiecību daļas ar lūgumu atklāt detaļas par šo konkursu. Neatkarīgā vaicāja, kāpēc konkursā uzvarēja tieši ministra partijas biedrs; vai, vērtējot kandidātus, piederība partijai Vienotība tika ņemta vērā; ja netika ņemta vērā, tad - kāpēc; vai politiķa apstiprināšana augstā ierēdņa amatā vairo valsts civildienesta politisko neitralitāti Valsts civildienesta likuma izpratnē; kuras amatpersonas bija konkursa komisijā, kas to vadīja, kā sadalījās balsis, apstiprinot uzvarētāju.
No sniegtajām atbildēm izriet, ka kandidātu politiskā piederība un kandidātu maksājumi Vienotības kasē vērtēšanas gaitā nav apspriesti, jo kandidāts savu politisko neitralitāti pats apliecina līdz ar pieteikuma iesniegšanu dalībai konkursā, un tādējādi neitralitātes esamība vai neesamība konkursa komisijai nav jāapspriež. «Amatu konkursos kandidātu piederība kādai no politiskajām partijām netiek vērtēta. Šāda nosacījuma noteikšana būtu diskriminējoša, pamatojoties uz Satversmi. Vienlaikus vēlamies uzsvērt, ka saskaņā ar Valsts civildienesta likumu ierēdņa pamatpienākums ir neatkarīgi no savas politiskās pārliecības būt lojālam Latvijas Republikai un tās Satversmei un ievērot politisko neitralitāti. Atbilstoši politiskās neitralitātes principam valsts civildienesta ierēdnis savu pienākumu izpildē vadās tikai pēc profesionāliem kritērijiem un lēmumu pieņemšanā nav atkarīgs no politiskās ietekmes,» rakstīts ministrijas atbildē.
Vērtētāji kandidātiem izvirzījuši vairākus kritērijus, vadoties pēc kuriem piešķirti punkti. J. Patmalnieka kandidatūrai savācies vislielākais punktu skaits: «Vērtējot amata kandidātus, tika ņemta vērā izglītība, profesionālā kvalifikācija un pieredze, kā arī izpratne par Latvijas enerģētikas politikas mērķiem, ko vērtēja gan klātienes intervijā, gan pēc iesniegtajām esejām. Komisija pirmajā kārtā vērtēja kandidātus pēc iesniegtajiem dokumentiem, obligātajām prasībām - izglītības, darba pieredzes un atbilstības Valsts civildienesta likuma prasībām. Savukārt otrajā kārtā komisija vērtēja personas kompetences, tās novērtējot ar punktiem. J. Patmalnieks kopvērtējumā ieguva lielāko punktu skaitu.»
Konkursa komisiju vadījis EM valsts sekretārs Juris Stinka, kurš šo augsto amatu ieguva nesen - t.i., tieši A. Ašeradena ministrēšanas laikā. Komisijas sastāvā bijuši ekonomikas ministra A. Ašeradena biroja vadītāja Ginta Ozola, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes priekšsēdētājs, bijušais partiju Vienotība un Pilsoniskā savienība valdes loceklis Rolands Irklis, EM valsts sekretāra vietnieks Raimonds Aleksejenko, kā arī nezin kāpēc biedrības Latvijas Kokrūpniecības federācija izpilddirektors Kristaps Klauss.
«Lai noņemtu aizdomas par interešu konfliktu, ministra biroja vadītāja G. Ozola vērtēšanā par amata konkursa uzvarētāju nepiedalījās,» uzsvērts ministrijas atbildē.
Ministrija aicinājusi konkursā pieteikties pretendentus, kuri «jūtas gatavi jauniem profesionāliem izaicinājumiem, izstrādājot un īstenojot valstiskas reformas enerģētikas jomā», kā arī uzsākt darbu pie normatīvā regulējuma izstrādes gāzes tirgus atvēršanai.
Neatkarīgās uzmanību konkursā uzvarējusī kandidatūra piesaistīja ar samaksātajām partijas biedra naudas (nejaukt ar ziedojumiem) summām. 2014. gada pirmajā pusgadā J. Patmalnieks Vienotības kasē iemaksājis 15 000 eiro. Jāatgādina, ka 2014. gada jūlijā J. Patmalnieks atstāja Eiroparlamenta deputāta Krišjāņa Kariņa padomnieka amatu un, spriežot pēc viņa CV, pusotru gadu nekur nav strādājis vai arī kautrējas par savu nodarbi šajā laika posmā.
Arī 2010. un 2011. gadā J. Patmalnieks maksājis milzīgas biedra naudas tolaik partijai Jaunais laiks - katru gadu 5000 latu.