Ierosinājums likumā: lauksaimniecības zemi var iegādāties tikai latviešu valodas pratēji

© F64

Politiķis Armands Krauze (ZZS) rosina likumā noteikt, ka lauksaimniecībā izmantojamo zemi var iegādāties fiziskās personas, kuras prot latviešu valodu.

Priekšlikumos grozījumiem likumā "Par zemes privatizāciju lauku apvidos" Krauze rosina papildināt nosacījumus par fiziskām personām, kas var iegūt īpašumā lauksaimniecībā izmantojamo zemi. Līdz šim starp šiem nosacījumiem nav minētas valodas prasības, bet deputāts piedāvā ļaut iegūt īpašumā lauksamniecības zemi fiziskām personām, kuras prot valsts valodu vismaz B līmeņa 1.pakāpē.

Savukārt attiecībā uz juridiskām personām Krauze piedāvā noteikt, ka lauksamniecībā izmantojamo zemi var iegādāties juridiskās personas, ja vairāk nekā puse no pamatkapitāla pieder personām, kas atbilst prasībām par valodas zināšanām.

Pamatojumā Krauze skaidro - lauksaimniecība ir nozare, kuru raksturo paaugstināti riski ražošanas procesā, kas saistīti ar darba drošību un nelaimes gadījumiem darbā, augu aizsardzības līdzekļu izmantošanu un to ietekmi uz cilvēku veselību un apkārtējo vidi, saražotās produkcijas nekaitīguma nodrošināšanu.

"Risku novēršanai un izslēgšanai lauksaimniekiem ir nepieciešams prast valsts valodu atbilstošā līmenī, lai varētu iepazīties un izprast attiecīgās jomas likumdošanu un instrukcijas," piebilst Krauze.

Viņš arī uzsver - ņemot vērā, ka līdz šim ir notikuši likuma pārkāpumi ar būtiskām sekām, kurus veikuši Latvijā saimniekojoši citu valstu lauksaimnieki ar sliktām valsts valodas zināšanām, ir nepieciešams grozīt likumu un noteikt, ka, iegādājoties lauksaimniecības zemi, potenciālajiem īpašniekiem jāprot latviešu valoda atbilstošā līmenī.

Šis priekšlikums iesniegts likumprojektam uz otro lasījumu, un to vēl vērtēs Saeimas komisija.

Latvijā

Tas, ka apmaldījušies meža dīvainīši rīko protestus ar sūdzībām par transpersonu tiesību neievērošanu, nav nekas jauns. Tāpēc tas nav mūsu uzdevums – iedziļināties šo tā dēvēto transpersonu dažādu toņkārtu gaudās par it kā diskrimināciju. Taču gaudas skanēja, kad 3. aprīlī pie Saeimas pulcējās pārdesmit skarbās dzīves apdalīto “transīšu” un viņu atbalstītāju, lai “kvīru kora” izpildījumā paustu pasaulei savu sāpi. Tas viss būtu ikdienišķs sīkums, taču šajā “pasākumā” tika apgānīts Latvijas Republikas karogs. Par to arī turpmākais stāsts.

Svarīgākais