Bičevskis: Banku skaita samazināšanos sekmē negatīvās demogrāfiskās tendences
Kopš 2008.gada no Latvijas tirgus aizgājušas diezgan daudz bankas, un ierobežotā ekonomikas potenciāla dēļ šādas tendences turpināšanos var prognozēt arī nākamo gadu laikā, šorīt intervijā Latvijas Radio sacīja Latvijas Komercbanku asociācijas prezidents Mārtiņš Bičevskis.
Viņš skaidroja, ka bankas ir ekonomikas spogulis, bet ierobežotais ekonomikas potenciāls Baltijas valstīs ietekmē iespējas augt un pelnīt. Bankas nevar uzbūvēt savu biznesu bez cilvēkiem un uzņēmumiem. Latvijā un Baltijā kopumā demogrāfija ir negatīva, ekonomikas izaugsme ir ierobežota. Ja uzņēmumu skaits neaug, ja iedzīvotāju skaits samazinās, tad dabiski, ka banku skaits ar to korelē, secināja Komercbanku asociācijas prezidents.
Savukārt nerezidentu segmentā strādājošo banku vidū apvienošanās gaidāma daudz mazāk, jo katra no šajā biznesā strādājošajām bankām ir ar savu specifisku biznesa izpratni, akcionāru struktūru, atzīmēja Bičevskis. Viņaprāt, nerezidentu segmentā drīzāk jārunā par konkrēto tirgus spēlētāju spēju pārmainīties un taustīt jaunu biznesu.
Bičevskis pauda viedokli, ka iecerētā "Nordea" un "DNB bankas" darbības apvienošana Baltijas valstīs nozīmē jaunu un spriganu spiedienu uz inovācijām un attīstību banku jomā Latvijā. Viņš skaidroja, ka pašlaik katrs spēlētājs Baltijā ir ne pārāk stiprs, bet, apvienojot spēkus, banka kļūs par ļoti spēcīgu spēlētāju Baltijas valstīs.
Banku sektorā mainīsies konkurence, un tā ir laba ziņa klientiem. Otra ļoti laba ziņa tirgum ir tas, ka apvienotā banka kļūs par Baltijas banku, uzskata Bičevskis. Viņš skaidroja, ka pašlaik pašlaik "DNB banka" un "Nordea" pēc būtības ir Skandināvu banku filiāles Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, kuras izpilda biznesa plānu, ko izlemj Skandināvijā. Taču jaunā banka būs īsta Baltijas banka, kas liek cerēt, ka banka ļoti nopietni domās par inovācijām un attīstību un tā varētu kļūt par teritoriju, kur tiek piedāvāti jauni pakalpojumi. Brīdī, kad Baltijas valstis kļuva vairāk par Skandināvu banku filiāļu teritoriju, ar inovācijām tika mazliet iepauzēts, atzīmēja Komercbanku asociācijas prezidents.
Viņš rezumēja, ka konkurence vienmēr piespiež kustēties, un pauda pārliecību, ka "mūsu nelielajā skudru pūznī satricinājumu notikšana ir laba ziņa", citām bankām būs jādomā par savu konkurētspēju apstākļos, kad tirgū sāks strādāt vēl viena spēcīga banka. Tas veicinās "Swedbank" nepārtrauktu vēlmi saglabāt savu līdera pozīciju, uzskata Bičevskis. Šī spriedze dos klientiem iespējas cīnīties par labākām cenām, sagaidīt vairāk pakalpojumu un modernāku banku spektru.
Kā ziņots, "Nordea" un "DNB bankas" noslēgušas vienošanos par darbības apvienošanu Igaunijā, Latvijā un Lietuvā, lai izveidotu jaunu, vadošu banku Baltijā ar spēcīgām Ziemeļvalstu saknēm. Plānots, ka darījums par jaunas bankas izveidošanu tiks slēgts ap 2017.gada 2.ceturksni. Līdz darījuma slēgšanas brīdim, kad tiks saņemti visi nepieciešamie apstiprinājumi, abas bankas - "Nordea" un "DNB banka" - darbosies atsevišķi kā savstarpēji konkurējoši uzņēmumi.
Pēc "Nordea" un "DNB bankas" darbības apvienošanas izveidotā banka būs otrs lielākais spēlētājs Baltijas valstīs. Apvienotās bankas kredītportfelis Baltijā būs 13 miljardi eiro, bet piesaistīto noguldījumu apmērs - astoņi miljardi eiro. Apvienotā banka Baltijas valstīs būs lielākā uzņēmumu kreditētāja, un tai būs otrs lielākais kredītportfelis mājsaimniecību segmentā.
Ņemot vērā jaunāko Latvijas Komercbanku asociācijas publicēto informāciju par "Nordea" Latvijas filiāles un "DNB bankas" Latvijā biznesa apjomiem, var rēķināt, ka, apvienojot pašreizējo biznesu, varētu izveidot pēc aktīviem otru lielāko banku Latvijā ar lielāko kredītportfeli.
"Nordea" un DNB jaunajā bankā būs vienādas balsstiesības, taču dažāds ekonomisko īpašumtiesību sadalījums, kas tiks balstīts uz uzņēmuma kapitāla vērtību un kopējo ieguldījumu jaunajā bankā darījuma slēgšanas brīdī.