Ir tāds teiciens – karavīri nemirst, viņi tikai aiziet, lai pārgrupētos. Bet to var arī papildināt – tie, kuri sasniedz cienījamu vecumu, turpina darboties Zemessardzes veterānu apvienībā. Latvijas Zemessardzes 25. gadā arī šiem sirmajiem karavīriem ir, ko darīt valsts un pašu labā.
Kabinetā, kurā Neatkarīgā sarunājas ar Zemessardzes veterānu priekšnieku atvaļināto majoru Ilgvaru Baumani, pie sienas ir 1991. gada 17. oktobrī uzņemts fotoattēls - pirmie Latvijas Republikas zemessargu kandidāti. Vidū Anatolijs Gorbunovs. Barikādes bija organizācijas sākums.
Izdiena nav beigas
Zemessardze ir gados jauna organizācija, taču tās veterānu korpuss ir visai plašs. Tas tāpēc, ka atmodas gados politiskajās un sabiedriskajās aktivitātēs, tajā skaitā īpašo kārtības sargu vienībās, kas bija Zemessardzes sākums, iesaistījās jau nobrieduši un spēcīgi cilvēki. Pašam Ilgvaram Baumanim tolaik bija 38 gadi, un viņš izgājis cauri visai atjaunotās Latvijas armijas sistēmai.
Pēc izdienas vecuma sasniegšanas militārajai karjerai jāliek punkts. Taču bez kādreizējiem pienākumiem un darbiem aizsardzības jomā daudziem kaut kā pietrūka. Vīri tāpat satikās, sprieda, kā vēl varētu būt valstij noderīgi, kā pavadīt pēkšņi atbrīvojušos laiku. Ideju par veterānu apvienību veidošanu Zemessardzes bataljonos izauklēja kādi 30 entuziasti, un 2011. gada rudenī sākās praktiskais organizatoriskais darbs.
No pāris simtiem pašā sākumā šodien veterānu skaits ir izaudzis līdz 1020, un, kā spriež Ilgvars Baumanis, varētu būt vēl lielāks, jo pa šiem 25 gadiem Latvijas armijai cauri izgājuši desmiti tūkstoši cilvēku. Daudzi no viņiem jau tai saulē, citiem veselība pieklibo, arī uz ārzemēm pārcēlušies. Tomēr ir daļa, kas vēlas saglabāt savu saikni ar Zemessardzi un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem arī cienījamos gados. Viņi slēdz līgumus un uzņemas jaunus pienākumus.
Uzdevumu daudz
Veterānu uzdevumi ir uzskaitīti Zemessardzes likumā - patriotiskā gara uzturēšana, atbalsts apmācību procesā, sadarbība ar Jaunsardzi, vēstures apzināšana un saglabāšana, sporta un kultūras pasākumu organizēšana Zemessardzes vienībās. Jauns uzdevums ir iesaistīšanās karavīru rekrutēšanā. Bet personīgi veterāniem īpaši svarīga misija ir sociālā palīdzība. Naudas šim nolūkam gan nav daudz - cik nu paši spēj samest pašpalīdzības kasē. Taču arī saskaldīta malka vai iepirkumu soma, atnesta no veikala, kādam ir liels atspaids. Un varbūt pat vissvarīgākā lieta ir domubiedrs, ar ko sarunāties par sirdij tuvām tēmām. Sarunāties Zemessardzes veterāni varot daudz, arī izvilloties varot kārtīgi. Katram savas aktualitātes, un reizēm veterānu priekšnieks saviem vīriem jūtas kā māte un tēvs kopā.
Ir, ko lepoties
Katrs veterāns organizācijā var izvēlēties savu darbības lauku, un palepoties esot, ar ko. Jānis Melnis un Ilgars Puškevics nodarbojas ar Latvijas armijas vienību vēsturisko karogu atjaunošanu. Paši meklē atbalstītājus, paši restauratorus. Aivars Jānis Bramanis ir savācis materiālus grāmatai uz Zemessardzes jubileju. Tādā jomā kā priekšlikumi normatīvo aktu izstrādei veterāniem izdevies panākt, ka zemessargi, ja spiesti atvaļināties dienestā traumētas veselības dēļ, saņem tādas pašas sociālās garantijas kā profesionālā dienesta karavīri. «Tas ir panākums!» uszver Ilgvars Baumanis, un šā brīža aktualitāte ir pensiju trešais līmenis. Veterāni vēlas panākt, lai valsts arī šādi rūpētos par karavīru vecumdienām. Tā būtu papildu motivācija cilvēkiem doties dienēt.
Tomēr kopumā situācija aizsardzības nozarē arī veterāniem šķiet aizvien optimistiskāka, un Zemessardzes jubileja sagaidīta možā garastāvoklī. Ko svētku gadā vēlēt saviem vīriem? Ilgvars Baumanis atzīst, ka cilvēciski svarīgākais laikam ir atbalstīt citam citu: «Lai neviens nebūtu pamests, aizmirsts, depresijas mākts. Būt iecietīgiem, uzklausīt dažādus viedokļus. Tad arī mums izdosies nonākt pie loģiskiem secinājumiem, kas labi gan katram indivīdam, gan valstij kopumā.».