Sadarbība efektivitātes vārdā

SADARBOSIES! Latvijas dzelzceļa prezidents Edvīns Bērziņš (no labās) un Krievijas dzelzceļa kravu operatora Pervaja gruzovaja kompaņija izpilddirektors Aleksandrs Sapronovs © Publicitātes foto

Latvijas dzelzceļa (LDz) prezidents Edvīns Bērziņš un Krievijas dzelzceļa kravu operatora Pervaja gruzovaja kompaņija (PGK) izpilddirektors Aleksandrs Sapronovs parakstījuši memorandu par sadarbības attīstīšanu transporta un loģistikas jomā.

23. augustā Maskavā parakstītais dokuments paredz savstarpēju sadarbību pārvadājumu procesa uzlabošanā, efektivitātes paaugstināšanu PGK ritošā sastāva izmantošanā, tajā skaitā samazinot dīkstāves un tukšo vagonu apriti. Tāpat paredzēts sadarboties PGK īstenotajā klientu apkalpošanas kvalitātes uzlabošanas politikas realizācijā.

«Memoranda noslēgšana ar mūsu Latvijas partneriem ļaus ievērojami efektīvāk regulēt starptautisko pārvadājumu procesa tiesiskos, tehnoloģiskos, kā arī finanšu jautājumus. Šis solis stiprinās PGK pozīcijas Baltijas reģionā un veicinās kravu apjoma palielināšanos, kā arī pakalpojuma kvalitātes uzlabošanu gan Krievijas, gan citu NVS un Eiropas valstu kravu nosūtītājiem,» no PGK puses pauda A. Sapronovs.

«Sadarbības attīstīšana ar ilggadējiem sadarbības partneriem ir ļoti nozīmīga, īpaši šobrīd, kad pasaulē globālo pārmaiņu ietekmē konkurence palielinās arī transporta tirgū. Ļoti priecājamies, ka PGK novērtē sadarbību ar Latvijas tranzīta nozari, tāpēc kopā ar PGK varēsim klientiem kļūt vēl pievilcīgāki,» atbildēja E. Bērziņš.

PGK kā Krievijas lielākais dzelzceļa kravu pārvadājumu operators izmanto 170 tūkstošus ritošā sastāva vienību, tostarp pusvagonus, cisternas, platformas. Tam ir filiāles 14 Krievijas pilsētās, kā arī starptautiskā pārstāvniecība Kazahstānā un kopuzņēmums Somijā.

Latvijā

Slimnīcām ik gadu tiek novirzīti vairāk nekā 700 miljoni eiro jeb 40% no veselības aprūpes budžeta, taču finansējums primāri uztur sadrumstalotu slimnīcu tīklu, nevis nodrošina vienlīdzīgu un kvalitatīvu aprūpi, nestrādā slimnīcu sadalījums līmeņos, tarifi ir novecojuši un tiek matemātiski pielāgoti pieejamajam finansējumam, turklāt pastāv iekšēja netaisnība finansēšanā, no kā visvairāk cieš augstākā līmeņa slimnīcas, revīzijā secinājusi Valsts kontrole.

Svarīgākais