Sadarbība efektivitātes vārdā

SADARBOSIES! Latvijas dzelzceļa prezidents Edvīns Bērziņš (no labās) un Krievijas dzelzceļa kravu operatora Pervaja gruzovaja kompaņija izpilddirektors Aleksandrs Sapronovs © Publicitātes foto

Latvijas dzelzceļa (LDz) prezidents Edvīns Bērziņš un Krievijas dzelzceļa kravu operatora Pervaja gruzovaja kompaņija (PGK) izpilddirektors Aleksandrs Sapronovs parakstījuši memorandu par sadarbības attīstīšanu transporta un loģistikas jomā.

23. augustā Maskavā parakstītais dokuments paredz savstarpēju sadarbību pārvadājumu procesa uzlabošanā, efektivitātes paaugstināšanu PGK ritošā sastāva izmantošanā, tajā skaitā samazinot dīkstāves un tukšo vagonu apriti. Tāpat paredzēts sadarboties PGK īstenotajā klientu apkalpošanas kvalitātes uzlabošanas politikas realizācijā.

«Memoranda noslēgšana ar mūsu Latvijas partneriem ļaus ievērojami efektīvāk regulēt starptautisko pārvadājumu procesa tiesiskos, tehnoloģiskos, kā arī finanšu jautājumus. Šis solis stiprinās PGK pozīcijas Baltijas reģionā un veicinās kravu apjoma palielināšanos, kā arī pakalpojuma kvalitātes uzlabošanu gan Krievijas, gan citu NVS un Eiropas valstu kravu nosūtītājiem,» no PGK puses pauda A. Sapronovs.

«Sadarbības attīstīšana ar ilggadējiem sadarbības partneriem ir ļoti nozīmīga, īpaši šobrīd, kad pasaulē globālo pārmaiņu ietekmē konkurence palielinās arī transporta tirgū. Ļoti priecājamies, ka PGK novērtē sadarbību ar Latvijas tranzīta nozari, tāpēc kopā ar PGK varēsim klientiem kļūt vēl pievilcīgāki,» atbildēja E. Bērziņš.

PGK kā Krievijas lielākais dzelzceļa kravu pārvadājumu operators izmanto 170 tūkstošus ritošā sastāva vienību, tostarp pusvagonus, cisternas, platformas. Tam ir filiāles 14 Krievijas pilsētās, kā arī starptautiskā pārstāvniecība Kazahstānā un kopuzņēmums Somijā.

Latvijā

Ekonomistu domnīcās bieži skan viedoklis, ka Latvijas komercbankas kūtri kreditē tautsaimniecību, jo pēdējā laikā ir varējušas bez riska gūtu neadekvātu peļņu tikai uz Eiropas Centrālās bankas (ECB) augsto procentu likmju rēķina. Valdībā jau ir atbalstīts un kopā ar budžeta likumu tiek virzīts solidaritātes iemaksas likumprojekts, kas liks bankām dalīties ar savu virspeļņu vai arī demonstrēt lielākus kreditēšanas apjomus. Kādi ir kreditēšanas apjomi, vai tiem ir tendence pieaugt? Kāds ir baņķieru viedoklis par solidaritātes iemaksu likumu? “Nra.lv” saruna ar četru lielāko komercbanku amatpersonām.

Svarīgākais