Valsts policijā (VP) šī gada pirmajā pusgadā sākts 331 kriminālprocess par krāpšanu.
VP Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes (ENAP) pārstāvji šodien Saeimas Pretkorupcijas parlamentārā izmeklēšanas komisijas deputātiem stāstīja, ka šogad sešos mēnešos pēc Krimināllikuma 177.panta kopumā sākts 331 process, lielākā daļa - 255 - sākti par svešas mantas vai tiesību uz šādu mantu iegūšanu, ļaunprātīgi izmantojot uzticēšanos vai ar viltu. Pēc šī panta 2.daļas, proti, par krāpšanu, ja to izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās, sākti 26 kriminālprocesi, bet pēc šī likuma 3.daļas - krāpšanu, ja tā izdarīta lielā apmērā vai ja to izdarījusi organizēta grupa, vai ja tā izdarīta, iegūstot narkotiskās, psihotropās, stipri iedarbīgās, indīgās vai radioaktīvās vielas, sprāgstvielas, šaujamieročus vai munīciju - sākti 50 procesi.
ENAP pastāstīja par esošajām tendencēm, skaidrojot, ka pārsvarā tiek izmantoti viltoti nostiprinājuma lūgumi un pirkuma vai dāvinājuma līgumi - parasti tas tiek darīts gadījumos, ja īpašnieks ir miris un īpašumi ir palikuši neapdzīvoti, mēģinot viltot attiecīgos dokumentus.
Tāpat pastāv tendence izmantot viltotus privātus testamentus, proti, tiek viltoti privāti testamenti attiecībā uz jau mirušu personu ar atpakaļejošu datumu.
"Klasiskais krāpšanas veids", kā norādīja VP pārstāvji, ir nekustamā īpašuma atsavināšana uz pilnvaras pamata. Tomēr ENAP klātesošajiem skaidroja, ka šajos gadījumos bieži vien ir grūti atšķirt kriminālu noziegumu no civiltiesiska strīda.
Vēl dažkārt noziedznieki iegūst pilnvaras, piedāvājot "bonusus". Šīs personas uzdodas par palīdzības organizāciju darbiniekiem un piedāvā materiālu atbalstu dzīves uzlabošanai parasti vientuļiem, viegli ietekmējamiem cilvēkiem, izkrāpjot pilnvaras rīkoties ar šo cilvēku īpašumu, kā rezultātā viņu īpašums tiek atsavināts un cilvēki būtībā paliek uz ielas.
Turklāt policija pēdējā laikā sāka ievērot jaunu tendenci, proti, par kredītņēmēju maldināšanu.
Par iespējamiem risinājumiem ENAP sauc visu atsavināšanas darījumu notariālo apliecināšanu, visus dokumentus sūtot elektroniskā veidā, izslēdzot papīra formu. Tāpat policija rosina noteikt konkrētu privāto testamentu iesniegšanas "legalizēšanas" termiņu, kas nav garāks par vienu gadu, lai viltotus privātos testamentus nevarētu neierobežoti izmantot ar atpakaļejošu datumu.
Deputāts Ringolds Balodis (NSL) gan uzsvēra, ka gada termiņš ir pārāk drakonisks.
Valsts ieņēmuma dienesta pārstāve klātesošajiem skaidroja - ir bijuši gadījumi, ka personu dati ir novecojuši vai neprecīzi. Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) pārstāve minēja, ka ir "izkustējies jautājums" par personu reģistru, kas būtu veidojams uz iedzīvotāju reģistra bāzes.
"Darbs pie šādas datu bāzes notiek, un tas atrisinās daudzas esošās problēmas," teica PMLP pārstāve. Balodis gan atkal oponēja, skaidrojot, ka tas gluži otrādi varētu radīt problēmas attiecībā uz personas datu aizsardzību.