KNAB priekšnieks: Savas darbības laikā esmu izjutis politisko spiedienu

© F64

Vadot Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju (KNAB) vairākas reizes ir nācies saskarties ar politisko spiedienu, intervijā raidījumam "Rīta Panorāma" sacīja Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks.

KNAB priekšnieks sacīja, ka viens no gadījumiem bijis saistīts ar Jutas Strīķes atjaunošanu amatā. Viņš pauda, ka spiediens esot nācis no kādreizējās premjerministres kabineta. Esot bijis norādīts, ka ir "jāaiztaisa acis uz dažiem pārkāpumiem, ko izdarīja Strīķes kundze".

LETA jau ziņoja, ka Strīķe un vairāki KNAB darbinieki tiesājas ar biroju par disciplinārsodiem un citiem KNAB lēmumiem.

Strīķe savulaik ilgstoši bija KNAB priekšnieka vietniece, un Streļčenoks iepriekšējos gados viņu trīs reizes bija atbrīvojis no vietnieka amata, taču divas reizes šo lēmumu atcēla kādreizējais premjers Valdis Dombrovskis (V), bet trešo reizi, kad valdība nolēma neiejaukties šī jautājuma risināšanā, Strīķi amatā lika atjaunot tiesa. Tad Streļčenoks Strīķei piemēroja disciplinārsodu - pazemināšanu amatā.

Pirmo reizi Streļčenoks Strīķi no amata atbrīvoja 2013.gada 20.decembrī, taču toreizējais premjers Dombrovskis 7.janvārī šo lēmumu atcēla. 14.janvārī Streļčenoks Strīķi atbrīvoja atkārtoti, un 21.janvārī Dombrovskis paziņoja par atkārtotu Streļčenoka rīkojuma atcelšanu un Strīķes atjaunošanu amatā. Otrreiz atjaunojot Stīķi amatā, Dombrovskis uzdeva nodrošināt komisijas izveidošanu KNAB priekšnieka vietnieku novērtēšanai. Lai arī Dombrovskis uzdeva komisijā iesaistīt sadarbības partnerus, tajā darbojās Streļčenoks, viņa palīdze Māra Priedīte un vietniece Ilze Jurča.

Lieta nonāca līdz tiesai pēc tam, kad Streļčenoks 2014.gada 7.februārī trešo reizi uzteica darbu savai vietniecei Strīķei, bet šoreiz valdības vadība strīdā neiejaucās un Streļčenoka rīkojumu neatcēla.

Trešo Streļčenoka rīkojumu par Strīķes atbrīvošanu toreizējā Ministru prezidenta Laimdota Straujuma (V) neatcēla, norādot, ka tajā nav konstatēti būtiski publisko tiesību procesuālie pārkāpumi, kuru dēļ Ministru prezidents būtu tiesīgs rīkoties. Ņemot vērā, ka starp pusēm pastāv darba tiesiskās attiecības, konflikts būtu jārisina tiesas ceļā, uzskatīja valdības vadītāja.

2014.gada 10.aprīlī Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa atcēla KNAB priekšnieka lēmumu par Strīķes atbrīvošanu no amata.

Savukārt šovasar pirms došanās atvaļinājumā Streļčenoks nolēma vēlreiz atbrīvot no amata Strīķi. Streļčenoks bija parakstījis rīkojumu par disciplinārsoda piemērošanu Strīķei. Disciplinārsods ir atbrīvošana no amata. Arī šoreiz Strīķe tiesā ir pārsūdzējusi savu atbrīvošanu no amata.

Latvijā

Šonedēļ tika izziņots mazskaitlīgs gājiens no Saeimas uz Ministru kabinetu, lai protestētu pret pensiju plānu izmaiņām. Jautājums, vai akcijas jēga bija vērsta uz to, lai nākotnē piešķiramās pensijas būtu nevis lielākas, bet gan mazākas, vai tomēr Vecrīgā TV kameru priekšā notika domubiedru vingrināšanās politiskajās aktivitātēs, vai ar gājiena palīdzību tika aizstāvētas kredītiestāžu biznesa intereses?

Svarīgākais