Sporta nozarē strādājošie bažījas, ka nākamā gada sporta budžets varētu sarukt par teju 20% salīdzinājumā ar šo gadu. Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) nenoliedz, ka patlaban skaitļi ir mazāki, taču, visticamāk, izdosies tos palielināt vēl līdz valsts budžeta izskatīšanai otrajā lasījumā.
Gan izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis, gan IZM Sporta departamenta direktors Edgars Severs norāda, ka viens no 2017. gada galvenajiem ministrijas uzdevumiem ir tas, lai nesaruktu sporta jomai paredzētais budžets. Līdz šim to ir izdevies panākt. «Situācija neatšķiras no tās, kas bija jau iepriekšējā gadā, arī iztrūkstošā nauda ir līdzīga, proti, kopumā tie ir 2 019 514 eiro jeb 17,73%,» Neatkarīgajai skaidroja E. Severs. Viņš akcentēja, ka «iztrūkums» attiecas uz četrām apakšprogrammām: sporta federācijas un sporta pasākumi; dotācija komandu sporta spēļu izlašu nodrošināšanai; augstas klases sasniegumu sports; dotācija biedrībai Latvijas Paralimpiskā komiteja pielāgotā sporta vajadzībām. Arī pērn šī summa tika piešķirta kā papildu finansējums uz gadu. «Domāju, ka arī šogad notiks tas pats. Jau aprīlī, kad notika Sporta padomes sēde, sapratām, ka nāksies meklēt naudu ministrijas budžetā,» teica E. Severs. To esot iespējams izdarīt uz IZM kredītmaksājumu ekonomijas rēķina, kas gūta no starpbanku aizdevumu likmju svārstībām. Patlaban šis skaitlis gan nav vēl zināms. Ir arī vairāki citi nezināmie, arī attiecībā uz sporta pedagogu algām - cik liela summa tam būs nepieciešama. Tieši šā iemesla dēļ Finanšu ministrija neļaujot izdarīt nekādu naudas pārdali IZM ietvaros. Taču uztraukumam nav pamata - pat tad, ja Saeimā pirmajā lasījumā aiziet mazāks skaitlis. Līdz otrajam lasījumam būs zināma gan ekonomija, gan pedagogu algām vajadzīgie līdzekļi, tad arī varēs to dokumentos ierakstīt un novirzīt kā papildu finansējumu vietās, kur patlaban ir robs. Tiesa, ir gan «otra lieta» - jāatrod nauda vienam otram lielajam pasākumam. Piemēram, Eiropas čempionātam pludmales volejbolā, kas tiks rīkots Jūrmalā, jāatvēl 0,5 miljoni eiro no valsts kabatas. Pašvaldība daļu naudas solījusi segt no sava budžeta, bet pārējā vēl jāmeklē.
Runājot par turpmāko atbalstu sportam, E. Severs uzskata, ka lielāks akcents jāliek uz prioritāriem sporta veidiem. Šobrīd no vairāk nekā 100 reģistrētiem sporta veidiem valsts ar sporta skolu uzturēšanu atbalsta 40 sporta veidu. Uzsvaru liekot uz tām jomām, kur Latvijai ir bijuši augsti līdzšinējie sasniegumi un ir arī kvalificēti treneri, varētu cerēt uz lielāku atdevi. Tāpat būtu jātiek skaidrībā - vai vairāk ieguldīt cilvēkos vai sporta objektos, kā arī dažādu starptautisku pasākumu rīkošanā, kas nereti prasa lielus līdzekļus.
K. Šadurskis vakar LTV Rīta panorāmā arī vērsa uzmanību uz to, ka Latvijas Olimpiskajai komitejai un sporta federācijām būtu jāizvērtē, kāpēc mūsu sportisti olimpiskajās spēlēs nav bijuši savā labākajā formā. Arī E. Severs uzskata, ka valsts struktūras sporta dzīves pārraudzībā līdz šim ir pārāk ietekmējušās no lielajām sporta organizācijām, no kurām arī būtu jāprasa atbildība par sporta politikas rezultātu.