Uzskata, ka celta apzināti nepatiesa apsūdzība

Apsūdzība par draudiem akciju sabiedrības Naftas parks 100 direktoram, kas esot izteikti pirms 21 gada, ir Ģenerālprokuratūras prokurora Jura Jurisa izdomāta teorija – tā dēvētajā Lemberga prāvā tiesai rakstiski paudis apsūdzētais uzņēmējs Ansis Sormulis.

Viņš t. s. Lemberga prāvā rakstiski savu attieksmi pret jauno prokuroru sarakstīto apsūdzību tiesai iesniedza pēc tam, kad tā neļāva viņam to nolasīt.

Savā iesniegumā tiesai A. Sormulis raksta, ka līdz ar prokurora izdomāto teoriju un, iespējams, apzināto dokumentu nobēdzināšanu pirmstiesas izmeklēšanas laikā «manai iespējai aizstāvēties nodarīts principiāls kaitējums un tiek mēģināts mani ieslodzīt cietumā uz 15 gadiem par lietām, kuras es neesmu darījis. Manā vērtējumā, šādas apsūdzības celšana man ir vērtējama kā personas saukšana pie kriminālatbildības, zinot, ka tā nav vainīga, par ko atbildība paredzēta Krimināllikuma 290. panta otrajā daļā.»

Teorija absurda

A. Sormulis tiesai raksta, ka viņš vēl pēc vecā Latvijas Kriminālkodeksa 164. panta trešās daļas apsūdzēts par noziedzīgā nodarījuma atbalstīšanu, kas izpaudusies kā padomu un norādījumu došana, taču «no apsūdzībā ietvertā faktisko darbību apraksta man nav iespēju noskaidrot un līdz ar to arī man nav saprotams, kādus tad padomus un norādījumus es būtu devis šāda nozieguma izdarītājam, ja par tādu apsūdzībā tiek norādīts Aivars Lembergs. Līdz ar to esmu spiests konstatēt, ka man celtā apsūdzība šajā epizodē nesatur noziedzīgā nodarījuma faktisko apstākļu aprakstu, kas nosaka šo darbību juridisko kvalifikāciju.»

A. Sormulis tiesai skaidro, ka 1995. gada 20. janvāra Naftas parks 100 akcionāru sapulcē lemts par uzņēmuma daļu atdāvināšanu un šis fakts tieši un mutiski ir pārbaudīts t. s. Lemberga prāvas tiesas sēdē. Tādējādi, kā uzsver A. Sormulis, par daļu atsavināšanu lēma Naftas parks 100 akcionāru sapulce, nevis tās direktors Juris Šķibelis, un «tādējādi no 2008. gada 26. jūnija līdz 2008. gada 30. jūnijam prokurora J. Jurisa izdomātā teorija par maniem draudiem J. Šķibelim ir absurda».

A. Sormulis tiesai paudis pārliecību, ka prokuroru rīcībā ir bijuši visi nepieciešamie dokumenti, lai par to pārliecinātos, taču pagaidām nenoskaidrotu iemeslu dēļ tie nobēdzināti, lai nerastos grūtības celt šādu apsūdzību.

Neleģitīmie termini

Uzņēmējs vērsis tiesas uzmanību, ka prokurori apsūdzībā lieto vairākus terminus, kuri Latvijas likumdošanā savulaik nav figurējuši, taču figurē apsūdzībās par attiecīgo laika periodu, un, pamatojoties uz tiem, viņš tiek apsūdzēts. Viens no tādiem ir termins «patiesais labuma guvējs». «Kam bija pienākums man atzīties, kurš kurā kompānijā ir «95. gada patiesais labuma guvējs»? Likums Par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu ir stājies spēkā tikai 1.06.1998., savukārt «patiesā labuma guvēja» legālā definīcija šajā likumā pirmo reizi tika ietverta tikai ar šī likuma grozījumiem, kas stājās spēkā 24.06.2005. Apsūdzībā netiek norādīts, saskaņā ar kādu normatīvo aktu 1995. gadā man bija jāzina «patiesā labuma guvēja» koncepcija, un arī man pašam nav saprotams, vai Latvijas Republikā līdz 2005. gada 24. jūnijam jebkāds normatīvais akts ir sniedzis jebkāda «patiesā labuma guvēja» definīciju. Līdz ar to celtajā apsūdzībā man nav saprotams, pēc kādiem kritērijiem un pazīmēm 1995. gada sākumā Latvijas Republikā bija jāidentificē «patiesā labuma guvēji» un kādos normatīvajos aktos šāda «patiesā labuma guvēja» pazīmes 1995. gadā bija noteiktas,» tiesai norādījis A. Sormulis.

Uzņēmējs ironizējis arī par apsūdzībā lietoto terminu «faktiskais patiesā labuma guvējs». Tā kā Latvijas likumdošanā šāds termins neeksistē, A. Sormulis to uzskata par prokurora J. Jurisa izgudrojumu. Viņš arī uzsvēris, ka neviena kredītiestāžu likuma norma neparedz tādu terminu kā «depozītnoguldījuma faktiskais īpašnieks».

Neidentificējama persona

Tāpat uzņēmējs paudis izbrīnu par apsūdzībā lietoto prokuroru terminu «noziedzīgu personu apvienība», kurš vēl papildināts ar kādu nezināmu personu, kura apsūdzībā nosaukta par «personu, pret kuru kriminālprocess izdalīts atsevišķā lietvedībā». «Tā kā šī persona nav identificēta, man nav iespējams realizēt savas tiesības uz aizstāvību un sniegt tiesai jebkādas ziņas par savām attiecībām vai darbībām ar šādu vārdā nenosauktu personu,» raksta A. Sormulis.

Uzņēmējs vērš tiesas uzmanību, ka apsūdzībā nav norādīta un lietas materiālos nav atrodama neviena ziņa par to, kādā veidā un uz kāda pamata A. Sormulis «koordinē personas, pret kuru kriminālprocess izdalīts atsevišķā lietvedībā, darbības».

A. Sormulis t.s. Lemberga prāvā ir viens no trim apsūdzētajiem. Astoņu tiesvedības gadu laikā no liecinieku sniegtajām liecībām un tiesas zālē nolasītājiem dokumentiem nav saprotams, kādas noziedzīgās darbības A. Sormulis ir veicis.