Latvijas mediju politikas īstenošanai nākamajā gadā valdība lēmusi atvēlēt vairāk nekā miljonu eiro. Kultūras ministrijas iesniegtās jaunās politikas iniciatīvas ir atbalstītas, un, domājams, arī Saeima neiebildīs.
Taču skaidrības, kā un vai vispār šī nauda sasniegs mērķi - kvalitatīvu saturu privātajos medijos -, joprojām nav.
Latvijas Preses izdevēju asociācijas izpilddirektors Guntars Līcis pauž bažas, ka naudas sadalīšana būs atkarīga no tā, cik labu projektu rakstītāju kuram izdosies piesaistīt, bet nevis no tā - kā medijs strādā ikdienā. Šādi jau notika pagājušajā gadā, kad pilotprojekta veidā nauda tika piešķirta pierobežas mediju stiprināšanai, un to paņēma gan vietējā ebreju biedrība, gan arī Re:Baltica Rīgā. Tikmēr vairāki Latgales izdevumi par atbalsta programmu informatīvās telpas stiprināšanai uzzināja vien, kad vilciens jau bija aizgājis.
Guntars Līcis pieļauj, ka, iespējams, mediju politikas īstenošanai atvēlēto naudu vispār neviens nevarēs ieguldīt kvalitatīvā saturā, ja ar to aizlāpīs robu, kas izveidosies, sabiedriskajiem medijiem atstājot reklāmas tirgu. Šis gan ir tikai minējums, jo līdz izdevējiem konkrēta informācija pagaidām nav nonākusi. Un, kā noskaidrojusi Neatkarīgā, tādas nemaz nevar būt, jo valdība pagaidām nav apstiprinājusi nedz Latvijas mediju politikas pamatnostādnes 2016.-2020. gadam, nedz arī to īstenošanas plānu. Ir tikai sagatavoti šo dokumentu projekti, taču, kā liecina protokols, Ministru kabineta komitejā tie izpelnījās virkni iebilžu, kas tagad jāapkopo, jāiestrādā un vēl augustā jāskata valdībā, jo termiņus dzen nākamā gada budžets.
Neatkarīgā Kultūras ministrijai, kas ir mediju politikas virzītāja, lūdza plašāku skaidrojumu - kā un pēc kādiem kritērijiem nauda tiks sadalīta un kas varēs pieteikties. Vienvārdsakot - kad un kur vērsies kases lodziņš. Te jāpaskaidro, ka ieguvējai no šīs naudas vajadzētu būt sabiedrībai kopumā, jo pašlaik interneta radītais nekvalitatīvais saturs aprij kvalitatīvo, un avīzēm ir nepieciešama palīdzība jēdzīga satura ražošanā. Tomēr pagaidām ministrija rosina atbildes meklēt pašiem jau minēto dokumentu projektos: «Kā zināms, Pamatnostādņu plāna 1.1.3. punkts paredz «Mediju atbalsta fondu nekomerciāla, sabiedriski nozīmīga satura radīšanas veicināšanai privātajos medijos neatkarīgi no to veida un izmantotās platformas. Par prioritātēm nosakot atbalstu pētnieciskā, analītiskā un mediju kritikas žanriem, reģionālajiem medijiem».
Pati ministrija gan nebūs naudas dalītāja, taču sola izmantot «visas demokrātiskās atklātības formas un metodes caurspīdīgai finansējuma apguves nodrošināšanai».
Naudas apguves metode būs projektu rakstīšana, nevis atbalsts atbilstoši konkrētiem kritērijiem, kā tas, piemēram, ir Zviedrijā vai Luksemburgā.
Kultūras ministrija vēl domā, kurš šo projektu daiļliteratūru lasīs un vērtēs. Tas varētu būt Valsts kultūrkapitāla fonds - kā iepriekš atbalsta programmā pierobežas medijiem, Sabiedrības integrācijas fonds vai Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome.