Gaismaspils spodrināšana izmaksās 117 000 eiro

APJOMĪGS DARBS. LNB ēkai jānotīra 22 000 kvadrātmetru liela platība, no tiem 14 000 kvadrātmetru stiklotas virsmas. Tā tiks apstrādāta ar speciāliem līdzekļiem, kas aizkavē netīrumu uzkrāšanos, un, iespējams, tas ļaus tīrīšanu veikt pēc diviem gadiem © F64

Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) ēkas fasāde un jumts (kopumā 22 000 kvadrātmetru) pēc būvdarbu beigšanas beidzot sagaidījuši ģenerālo tīrīšanu. Tiesa, tās izmaksas nav mazas: vairāk nekā 117 000 eiro. Kultūras ministrija atzīst, ka cerējusi uz zemāku cenu, bet no visiem iepirkuma konkursa dalībnieku piedāvājumiem šis bijis mazākais.

LNB direktors Andris Vilks preses konferencē pauda cerību, ka tīrīšana notiks kvalitatīvi un gudri. Jautājums gan esot - cik ilgi ēku izdosies noturēt spožu un tīru? Jo to noteikti ietekmē apkārtējā vide, kas bibliotēkai nebūt nav draudzīga - gan tuvējais dzelzceļš, gan pārējā satiksme, jo īpaši kravas transports, atstāj negatīvu ietekmi, un tā turpinās, lai gan savulaik bijuši solījumi neļaut smagajiem virzīties pāri Akmens tiltam. Viņš arī piebilda, ka tā gan nav vienīgā problēma, kas dara raizes ēkas apsaimniekotājiem. Tie ir arī notekūdeņi, kas pēc ilgstošajām lietavām uzkrājušies LNB piegādes zonā.

LNB Saimniecības departamenta direktors Ivars Ķīsis norādīja, ka šī būs laba pieredze tam, kā rīkot šādus apjomīgus darbus nākotnē, jo vienlaikus jāsabalansē ne tikai bibliotēkas darbība, bet arī tajā notiekošie pasākumi un tīrīšana. Viņš arī vērsa uzmanību uz to, ka nākamreiz to vajadzēs iekļaut LNB budžetā. Gan viņš, gan Kultūras ministrijas (KM) Investīciju un projektu nodaļas vadītājs Indriķis Builis atzina, ka summa nav maza. KM, izsludinot iepirkumu, cerējusi uz zemāku cenu, jo interese par konkursu bijusi ļoti liela. Kopumā gan tika saņemti trīs piedāvājumi: vislētāk darbus solījās paveikt Alfa Vita Life Science GmbH un Remroks - par 97 268 eiro (bez PVN) jeb 117 694 ar PVN, un šie uzņēmumi atzīti par uzvarētājiem. Abu pārējo dalībnieku cenas bijušas lielākas: SIA Falkors vēlējās par padarīto saņemt 101 000 eiro (bez PVN) un SIA RBSSKALS Serviss - 201 000 (bez PVN). I. Builis norādīja, ka šī būs pirmā ēkas kompleksā tīrīšana, kuras laikā tā tiks apstrādāta arī ar speciāliem līdzekļiem, kas samazinās intensīvu netīrumu uzkrāšanos. Prasīt garantijas tīrītājiem, lai nams paliek spodrs divu gadu garumā, nevarot, taču cerot, ka nenāksies to pucēt ik gadu.

Savukārt Alfa Vita Life Science GmbH vadītājs Oļegs Gutermans akcentēja, ka «šādi darbi mums nav nekas jauns», proti, uzņēmums ir specializējies sarežģītos un grūtos projektos. Viņš solīja, ka rezultātu jau varēs redzēt drīz un visi darbi tiks pabeigti termiņos noteikto piecu nedēļu laikā.

Jāatgādina, ka pēc ēkas pabeigšanas 2013. gada decembrī tā vēl ne reizi pilnībā nav notīrīta dažādu iemeslu dēļ (arī tāpēc, ka ēkas būvuzņēmēji un Kultūras ministrija nevarēja vienoties, kam šie darbi jāveic un jāfinansē). Bija paredzēts spodrināšanu izdarīt 2014. gada rudens beigās - līdz Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē sākumam, taču darbus nācās atlikt laikapstākļu dēļ. Vienīgais, kas tika izdarīts, - daļēji tika nomazgāti logi.



Latvijā

Dzinēju trūkuma dēļ lidmašīnas paliek uz zemes, tāpēc tiek atcelti reisi, un nacionālā aviokompānija “airBaltic” cieš zaudējumus – tādu cēloņsakarību ķēdi atklājis “airBaltic” izpilddirektors un valdes priekšsēdētājs Martins Gauss. Bet jau pirms diviem gadiem tapa zināms, ka aviokompānija pasūtījusi lidmašīnas ar garu mūžu nestrādājošiem dzinējiem. Bija iespējams prognozēt, ka tie visi ātri vien izies no ierindas.

Svarīgākais