Lai sabalansētu nākamā gada valsts budžetu, arī šoreiz neiztikt bez jaunu nodevu ieviešanas un atsevišķu esošo nodokļu paaugstināšanas. Tajā pašā laikā iepriekš dotie solījumi par darbaspēka nodokļu samazināšanu vai transportlīdzekļu nodevas godīgāku iekasēšanu ir aizmirsti vai atkal pārcelti uz tālāku nākotni.
Vismaz šogad darbs pie nākamā gada budžeta un ar to saistīto nodokļu izmaiņām tika sākts laikus. Iepriekšējā sēdē valdība vienojās par pēdējiem strīdīgajiem jautājumiem saistībā ar 2017. gada budžetu, cerot to jau oktobra sākumā iesniegt Saeimā. Savukārt jau augusta sākumā ministri atbalstīja virkni priekšlikumu, kas dotu aptuveni 50,3 miljonus eiro lielus papildu ieņēmumus nākamā gada budžetā. Piemēram, taksometru nozarē plānots ieviest fiksētu nodokli, kas būtu maksājams par katru taksometru un avansā. Ar jaunu nodevu, iespējams, jārēķinās arī kredītiestādēm. Par daļu priekšlikumu, iespējams, būs vēl karstas diskusijas, tomēr galavārds jebkurā gadījumā piederēs Saeimai.
Darbaspēka nodokļi - nemainīgi augsti
Lai gan jau vairākus gadus uzņēmēji sūdzas, ka Latvijā ir augstākie darbaspēka nodokļi Baltijā, izskatās, ka arī nākamgad būtisku uzlabojumu nebūs. 2012. gadā Saeima nolēma pakāpeniski samazināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmi, lai jau 2015. gadā tā būtu 20%. Nākamajos gados gan samazināšanas tempi tika koriģēti, paredzot, ka 2015. gadā likme būs 23%, bet 2016. gadā - 22%. Taču pagājušā gada nogalē, meklējot budžetam papildu ieņēmuma iespējas, likums atkal tika mainīts, svītrojot iepriekš paredzēto nodokļa samazinājumu. Arī jaunā budžeta kontekstā netiek runāts par iespēju atgriezties pie kādreiz solītā un samazināt IIN, tāpat arī nav dzirdēts, ka valdība plānotu pārskatīt šogad ieviesto sarežģīto neapliekamā minimuma aprēķināšanas sistēmu.
Darba devējiem, kuri saviem darbiniekiem maksā mazāku algu nekā minimālā, nākamgad jārēķinās ar papildu izmaksām, jo plānots ieviest minimālo valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) līmeni, lai nodrošinātu vismaz minimālas sociālās garantijas cilvēkiem, kuru atalgojums ir mazāks par minimālo mēneša darba algu. To paredz 2015. gadā Saeimā apstiprinātās izmaiņas likumā Par valsts sociālo apdrošināšanu, kas izstrādātas 2016. gada valsts budžeta veidošanas gaitā. 2017. gadā ir paredzēts pārejas periods, kurā šīs iemaksas būs jārēķina vismaz trīs ceturtdaļu apmērā no valstī noteiktās minimālās algas. Atbilstoši izmaiņām vispārējā nodokļu režīmā - valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas starpību starp faktisko algu un valstī noteikto minimālo algu būs jāmaksā darba devējam no saviem līdzekļiem. Līdzīgs regulējums attieksies arī uz mikrouzņēmuma nodokļa maksātājiem, taču šajā kategorijā paredzēti vairāki izņēmumi, kuros VSAOI varēs veikt no faktiskās algas, pat ja tā būs mazāka nekā minimālā.
Tajā pašā laikā Ministru kabinets atbalstījis darbaspēka nodokļu atvieglojuma ieviešanu vienai no koplīgumā noteiktajām darbinieku sociālajām garantijām, proti, neaplikt ar darbaspēka nodokļiem darba devēja apmaksātos koplīgumā noteiktos darbinieka ēdināšanas izdevumus, ja tie nepārsniedz 480 eiro gadā jeb 40 eiro mēnesī.
Jau nākamgad, iespējams, ar izmaiņām jārēķinās tiem, kas šobrīd izmanto mikrouzņēmuma nodokļa maksāšanas priekšrocības. Ekonomikas ministrija (EM) šobrīd gatavo priekšlikumus jaunam regulējumam, kas attieksies uz iesācējuzņēmumiem, un pēc būtības tas aizvietos mikrouzņēmuma nodokli, Neatkarīgajai atklāja EM sabiedrisko attiecību speciāliste Elita RubesaVoravko.
Gaidīto izmaiņu vietā - piga
Līdzās jaunām nodokļa iniciatīvām valdība nolēma atlikt vairākas iepriekš diskutētas vai pat likumā ierakstītas nodokļu un nodevu izmaiņas, piemēram, strīdīgā solidaritātes nodokļa izskatīšana atlikta līdz nākamā gada pavasarim.
Savukārt jau 2012. gadā pieņemtās izmaiņas transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa samaksas kārtībā, kas paredz maksāt nodokli par faktisko transportlīdzekļa ekspluatācijas periodu, nevis par kārtējo gadu, atkal ir atliktas. Sākotnēji bija paredzēts to ieviest 2013. gadā, tad to atlika līdz 2016. gadam, pagājušajā gadā pārcēla uz 2017. gadu, un vienā no pēdējām valdības sēdēm ministri vienojās par šīs likuma normas atlikšanu uz 2018. gada 1. janvāri. Iemesls šādam futbolam, visticamāk, ir visai prozaisks, proti, budžetā trūkstošā nauda. Pērn tika lēsts, ka, ieviešot šīs izmaiņas ar šo gadu, 2016. gada valsts budžeta ieņēmumi būtu par 33,6 miljoniem eiro knapāki.
Karš ēnu ekonomikai
Tā kā ēnu ekonomikas dēļ cieš ne tikai godīgie uzņēmēji, bet arī Valsts kasei iet garām miljoniem eiro, valdība atbalstījusi vairākus priekšlikumus pelēkās zonas ierobežošanai un valsts ieņēmumu palielināšanai. Viens no MK atbalstītajiem priekšlikumiem paredz skaidras naudas darījumu ierobežošanu. Proti, nākotnē plānots aizliegt fiziskajām personām veikt skaidras naudas darījumus, kuru summa pārsniedz 20 minimālo mēnešalgu. Aizliegums būtu spēkā neatkarīgi no tā, vai darījums notiek vienā operācijā vai vairākās operācijās. Tā kā nākamgad minimālā alga varētu būt 380 eiro, tad šāds aizliegums būtu spēkā darījumiem, kas ir lielāki par 4500 eiro.
Valdība arī uzskata, ka nepieciešams pilnveidot nosacījumus lietotu transportlīdzekļu reģistrācijai. Lai novērstu PVN izkrāpšanas gadījumus ar transportlīdzekļiem, valdība atbalstījusi ieceri transportlīdzekļu pārdošanas darījumus atļaut veikt tikai ar tādiem transportlīdzekļiem, kas reģistrēti Ceļu satiksmes drošības direkcijā.
Savukārt, lai minimizētu ēnu ekonomiku taksometru nozarē, valdība atbalstīja iespēju ieviest jaunu darbaspēka nodokļa veidu, proti, avansā maksājamu fiksētu nodevu, kas ietvertu IIN un VSAOI - 286 eiro mēnesī par vienu mašīnu.
Nodokļu un nodevu iespējamās izmaiņas 2017. gadā
Lielākas sociālās iemaksas par darbiniekiem, kuriem tiek maksāta mazāka alga nekā valstī noteiktā minimālā alga.
Nodokļu administrācija varēs piedzīt no komersanta, kam ir nodota objekta izpilde, ģenerāluzņēmuma vai apakšuzņēmuma nesamaksāto darbinieku VSAOI un IIN.
Ar darbaspēka nodokļiem neapliks darba devēja apmaksātos koplīgumā noteiktos darbinieka ēdināšanas izdevumus, ja tie nepārsniegs 480 eiro gadā jeb 40 eiro mēnesī.
Iemaksas privātajos pensiju fondos, kuras daļēji var iekļaut attaisnotos izdevumos un saņemt pārmaksātā nodokļa atmaksu, nedrīkstēs izņemt taksācijas gadā vai nākamajā gadā. Ja tas tiks darīts, tad tiks palielināts pēctaksācijas gada apliekamais ienākums.
Fiksēts nodokļa maksājums taksometru nozarē - 286 eiro par mašīnu mēnesī (jāmaksā avansā).
Paaugstinās dabas resursu nodokļa likmi vairākiem resursiem.
Ieviesīs augsta riska darījumu nodevu, kas būs jāmaksā kredītiestādēm.
Palielinās autoceļu lietošanas nodevu, tostarp to piemēros arī par kravas automobiļiem, kuru pilna masa ir līdz 3500 kilogramiem, noteiks jaunus autoceļu posmus, par kuru izmantošanu būs jāmaksā šī nodeva, kā arī palielinās administratīvo sodu par pārkāpumiem, kas ir saistīti ar šo nodevu.
Mikrouzņēmuma nodokli aizvietos iesācējuzņēmumu nodoklis.
***
VIEDOKLIS
Guntis VILNĪTIS, Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes izpilddirektors:
- Mēs, lauksaimnieki, esam neizpratnē par vairākām pozīcijām. Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes sēdē vienbalsīgi nolēmām, ka, tikai palielinot darba algas neapliekamo minimumu līdz valstī noteiktajam iztikas groza līmenim, lauksaimnieki var piekrist minimālās algas palielināšanai. Pretējā gadījumā tās ir māņu kustības, kur zaudētāji ir ražojošie darba devēji un darbinieki, jo palielinās nomaksājamais IIN un nebūtiski, ne jau par 10 eiro mēnesī, palielinās darba alga. Kategoriski iebilstam labklājības un ekonomikas ministru apgalvojumiem, ka, realizējot grozījumus likumā Par valsts sociālo apdrošināšanu, ar kuriem ir paredzēts darba devējam nomaksāt VSAOI mēneša likmi 100% apmērā par katru darbinieku neatkarīgi no nostrādāto dienu vai stundu skaita mēnesī, tas mazinātu ēnu ekonomiku un veicinātu godīgu uzņēmējdarbību. Lauksaimniecībā, kur bieži ir sezonas darbi, tas radīs pretēju efektu un palielināsies ilglaicīgo bezdarbnieku skaits.