Atklāj daļu no atšķirībām apsūdzībās pret Lembergu

© F64

Izsakot lūgumu Rīgas apgabaltiesai piešķirt papildu laiku prokuroru labotās apsūdzības iepazīšanai, Ventspils mērs Aivars Lembergs kā pamatojumu minēja vairākas būtiskas atšķirības starp jauno grozīto un veco sākotnējo apsūdzību tā dēvētajā Lemberga krimināllietā.

Pagājušajā nedēļā Rīgas apgabaltiesā pēc vasaras atvaļinājuma atsākās t.s Lemberga prāva, kura, tuvojoties pašvaldību vēlēšanām, piesaista aizvien lielāku plašsaziņas līdzekļu uzmanību.

Atbilstoši pirmās pēcatvaļinājuma tiesas sēdes darba kārtībai apsūdzētajiem Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā vajadzēja atbildēt uz jautājumiem, vai viņi saprot prokuroru laboto apsūdzību un vai viņi atzīst savu vainu šajās apsūdzībās.

Tiesneša Borisa Geimana lūgts atbildēt uz šiem jautājumiem, A. Lembergs pieteica lūgumu pagarināt iepazīšanās laiku līdz trim mēnešiem. Pamatojumu, kādēļ tas nepieciešams, A. Lembergam, kā ierasts, līdz galam neļāva nolasīt.

Lūguma lasīšanas gaitā A. Lembergu tiesa pārtrauca, liekot izskaidrot, kas tas par lūgumu un kādēļ tā lasīšana ir nepieciešama, bet, kad lūgums tika iesniegts tiesas sastāvam, tiesnesis B. Geimans uzsāka A. Lembergu pratināt, kurš advokāts strādājis pie lūguma juridiskās noformēšanas. A. Lembergs atbildēja, ka pieprasīt izpaust šādas ziņas nav likumīga pamata.

Lūgumā A. Lembergs norādīja, ka tā apsūdzība, kuru prokurori izsniedza 2008. gada 3. jūlijā un kura Rīgas apgabaltiesā tika skatīta gandrīz astoņus gadus, bija sarakstīta uz 147 lapaspusēm. Savukārt jaunā apsūdzība, kuru prokurori nolasīja tiesā 2016. gada 28. jūnijā, sarakstīta uz 222 lappusēm. Tomēr, kā uzsvēra A. Lembergs, galvenās atšķirības ir nevis apjomā, bet gan tās saturā: «Apsūdzība, ar kuru prokurora kungs nāca klajā un izvirzīja pēc vairāk nekā septiņiem gadiem kopš lietas iztiesāšanas uzsākšanas, ir daudzviet ļoti un principiāli atšķirīga no līdzšinējās apsūdzības.»

Tā, piemēram, jaunajā apsūdzībā būtiski pagarināts apsūdzībā minēto noziedzīgo darbību laiks. Ja SIA Puses epizodē jeb, kā to nosauca A. Lembergs, «sešu prokuroru» epizodē vecajā apsūdzībā noziedzīgās darbības noslēdzās 1994. gada 31. martā, tad jaunajā apsūdzībā šajā epizodē tās noslēdzas tikai 1997. gada beigās. Šajā klātpienākušajā noziedzīgo darbību periodā minētas jaunas, iepriekšējā apsūdzībā neminētas darbības, par kurām iepriekš nekādas apsūdzības nebija izvirzītas un par kurām nebija ne tiesību, ne arī vajadzības pratināt ne cietušo eksprokuroru Valentīnu Kokali, ne arī apsūdzības lieciniekus.

Jāpaskaidro, ka A. Lemberga minētais «sešu prokuroru» epizodes nosaukums cēlies no šīs apsūdzības epizodes radītājiem un uzturētājiem: četriem prokuroriem - Jura Jurisa, Aivja Zalužinska, Jāņa Ilstera un Ilgas Paegles -, kā arī cietušā statusā esošā eksprokurora V. Kokaļa un viņa juridiskās palīdzības sniedzēja, bijušā Ģenerālprokuratūras prokurora un valsts apsūdzības uzturētāja tā dēvētajā digitālās TV krimināllietā Edvīna Piliksera.

«Esmu centies pēc iespējas iepazīties ar apsūdzību, tomēr papildus nepieciešamībai gūt skaidrojumus par specifiskiem juridiskiem jautājumiem man ir arī neskaidri jautājumi par tās būtību, par dažbrīd neizprotamiem un ļoti vispārīgiem ierakstiem jaunajā apsūdzībā,» skaidroja A. Lembergs. Piemēram, jaunajā apsūdzībā minēti neskaidri, nekonkrēti un ļoti dažādi «kukuļa priekšmeta formulējumi». A. Lembergs arī uzsvēra, ka pavisam citādi būtu izvērsušās diskusijas par jauno apsūdzību, ja astoņu gadu laikā kaut vai pieminētajā «sešu prokuroru» epizodē tiesa apsūdzētajam un viņa aizstāvim būtu ļāvusi pratināt cietušo un lieciniekus bez striktajiem nesaprotamajiem pratināšanas laika un jautājumu apjoma ierobežojumiem.

J. Juriss, paužot viedokli par pa pusei nolasīto A. Lemberga lūgumu, atzina, ka pieļaujams pagarināt iepazīšanās laiku līdz divām nedēļām. Tiesa, akceptējot prokurora teikto, pasludināja pārtraukumu līdz 29. augustam.

Latvijā

Taksometru pakalpojumu pieejamība dažādām sabiedrības grupām un invaliditātes veidiem var būt atšķirīga, tomēr transportlīdzekļu pielāgošanā jāveic ievērojami uzlabojumi, jāizglīto vadītāji un jāveicina empātija, reizē neaizmirstot par drošas braukšanas kultūru, lai taksometru pakalpojumus pilnvērtīgi varētu izmantot arī pasažieri ar invaliditāti un vecāki ar maziem bērniem, uzskata Tiesībsarga birojs.

Svarīgākais