Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) gatavo grozījumus Patvēruma likumā, kas paredz atteikties no 49,80 eiro lielā pabalsta latviešu valodas apguvei patvēruma statusu saņēmušajiem ārvalstniekiem. Tas gan nenozīmē, ka ārvalstniekiem netiks nodrošināta latviešu valodas apguve, aģentūra LETA noskaidroja PMLP.
Latviešu valodas apmācības modelis, kas noteikts tā saucamajā bēgļu uzņemšanas plānā, ietver jaunus valodas apmācības pasākumus un pieeju, kas iepriekš patvēruma meklētājiem un statusu saņēmušajām personām nebija pieejami.
Līdzšinējā pieredze ar statusu ieguvušo personu valodas apmācību liecina, ka pabalsts latviešu valodas apguvei tiek izmantots ļoti reti un nesedz valodas apmācību izmaksas. Laikā no 2013. līdz 2016. gada 1.augustam vēlmi apgūt valsts valodu bija izteikušas tikai deviņas personas, par kuru valodas apmācību attiecīgai organizācijai ir pārskaitīti kopā 2888 eiro.
Šobrīd saskaņā ar rīcības plānu tūdaļ pēc pārvietošanas patvēruma meklētājiem tiek nodrošināts intensīvs latviešu valodas apmācību kurss 120 stundu apmērā, ko nodrošina Latviešu valodas aģentūra. Savukārt pēc statusa iegūšanas valodas apmācību nodrošina Nodarbinātības valsts aģentūra par sev piešķirtajiem līdzekļiem.
"Pabalsta izmaksa nav lietderīga, turklāt pabalsts tiek izmantots reti un nesedz valodas apmācību kursa izmaksas, taču rīcības plāns strādā labi, tāpēc valoda tiek mācīta daudz efektīvāk nekā iepriekš," uzsvēra PMLP.
Arī biedrības "Patvērums "Drošā māja"" vadītāja Sandra Zalcmane aģentūrai LETA teica, ka biedrības ilgstošā pieredze darbā ar bēgļiem un patvērumu meklētājiem liecina, ka latviešu valodas mācības par šo pabalstu bēgļi izmanto ārkārtīgi reti. Kā galvenais iemesls tam ir jāmin izglītības un valodu centru nespēja piedāvāt iespēju apgūt valodu par tik mazu finansējumu, jo īpaši tādēļ, ka ar šādu pabalstu mēnesī iespējams nodrošināt vidēji piecas nodarbības. Ikviena izglītības iestāde tomēr vēlas redzēt arī labus rezultātus, taču ar tik retām nodarbībām uz veiksmīgu rezultātu nevar cerēt.
Ņemot vērā īstenojamo bēgļu uzņemšanas plānu, pēc bēgļa vai alternatīvā statusa saņemšanas latviešu valoda būtu jāturpina Nodarbinātības valsts aģentūrā, tātad jau šobrīd ir alternatīva valodas apguvei, netērējot paralēlus finanšu līdzekļus.
Šobrīd arī Kultūras ministrija ir izsludinājusi atklātu konkursu "Latviešu valodas mācības trešo valstu pilsoņiem", kas nodrošinās, ka latviešu valodu bēgļiem un personām ar alternatīvo statusu būs iespējams apgūt jau šī gada beigās.