Uzskatāms dzīvokļu cenu kāpums
Rīgas standartapbūves dzīvokļu cenas šā gada jūlijā kaut ar vienu kāju pārkāpušas 700 eiro par kvadrātmetru.
Pagājuši tieši trīs gadi, kopš Rīgas standartapbūves dzīvokļu vidējā cena palūkojās, kas atrodas aiz robežlīnijas ar 600 eiro par dzīvokļa kvadrātmetru. Par šo ne pārāk seno laiku tomēr jāatgādina, ka nekustamo īpašumu cenas eiro tika izteiktas jau tad, kad apritē Latvijā bija lati.
2013. gada jūlijā Arco Real Estate bija pirmā starp lielajām mājokļu tirdzniecības starpniekfirmām, pēc kuras aprēķiniem dzīvokļu tirdzniecības vidējā cena bijusi 602 eiro par kvadrātmetru. Vēl divu citu firmu aprēķinos gan vēl bija palicis dažu eiro iztrūkums līdz 600 eiro robežai, bet jau augustā šī robeža tika sasniegta un pārsniegta. 2016. gada augustā, par kura rezultātiem mēs uzzināsim septembrī, tieši tāda situācija droši vien neatkārtosies, jo šoreiz māklerfirmu piedāvāto cenu izkliede ir lielāka. Lai gan nav domstarpību par to, ka cenas kopš šā gada janvāra ir tikai un vienīgi kāpušas, kāpuma tempa rādītāji pēc dažādu vērtētāju uzskatiem bijuši atšķirīgi.
Pārejot no vidējo rādītāju rēķināšanas uz konkrētiem darījumiem, ir jānodod Neatkarīgās lasītājiem mākleru brīdinājums, ka pārdevēji jau tagad prasa un arī dabū vairāk nekā 700 eiro par kvadrātmetru, ja viņiem ir laiks pircēju gaidīšanai un spēks viņu pārliecināšanai, ka konkrētais dzīvoklis ir prasītās cenas vērts. Vidējo cenu uz leju velk darījumi, kuros tiek pirkti dzīvokļi ar pamanāmiem defektiem - no robiem ēkas fasādē līdz nepārtrauktiem un tāpēc nekādi nenoslēpjamiem trokšņiem pie kaimiņiem. Mākleri ir manījuši entuziastus, kuri meklē pirkšanai iespējami lētus dzīvokļus ar izredzēm tos savest kārtībā un pārdot dārgāk. Valsts ieņēmumu dienests nu jau mēnešiem ilgi apdomā atbildi Neatkarīgajai, vai arī tas ir kaut ko līdzīgu manījis.
No nedaudz senākiem gadiem saglabājušies dati par 2010. gada augustu, kad mākleru domas dalījušās par to, vai tajā brīdī cenas atrodas virs vai zem 600 eiro robežlīnijas. Tobrīd valdījusi cenu lejupeja, kas turpmākajos mēnešos pietuvināja kopīgo viedokli par dzīvokļu vidējo cenu 500 eiro atzīmei, no kuras tā atkal pavērsās uz augšu. Šāds atgādinājums brīdinājumam, ka tagadējais cenu kāpums nav garantēts uz mūžīgiem laikiem.
Šā gada cenu kāpumu mākleri izskaidro ar dzīvokļu piedāvājumu skaita samazināšanos. Pirmajā acu uzmetienā to grūti saskaņot ar iedzīvotāju skaita samazināšanos visā Latvijā un Rīgā tajā skaitā. Tas pats jāsaka par pašvaldību vēlēšanos palielināt mājokļa nodokļa likmi, ko valsts atļāvusi piecpadsmitkāršot. Tagad notiek taustīšanās, kā tieši to izdarīt, slēpjoties aiz lozunga, ka augstās likmes taču būs jāmaksā tikai par tiem dzīvokļiem, kuros nedzīvo neviens, dzīvo viens utt. It kā būtu prātīgi šādus signālus uztvert un no liekās platības atbrīvoties pirms tam, kad to būs spiesti darīt daudzi, ja pēc pašvaldību deputātu pārvēlēšanas viņi patiešām pacels mājokļa nodokļa likmi no 0,2% līdz 3% no dzīvokļa kadastrālās vērtības, kuru no savas puses vēl paaugstinās valsts. Tomēr tā nav atbilde, ko iesākt ar eiro kaudzi pēc dzīvokļa pārdošanas. Labi gan bija lata laiki (ak, toreiz to nenovērtējām!), kad eiro varēja uzskatīt par izdzīvošanas garantijām, ja sabrūk lats. Tagad eiro nodrošināšana ar eiro atgādina Minhauzena pamācību izcelt no peļķes pašam sevi aiz matiem. Ja nekā cita nav, tad cilvēki labāk tomēr pieķeras dzīvoklim blokmājā ar jau nokritušiem balkoniem.