Kozlovskis: Uz vienu vakantu vietu policijā pretendē četras personas
Uz aptuveni 120 vietām policijā, pieteikušies 480 pretendenti, Latvijas televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" teica iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (V
Viņš norādīja, ka situācija mainās uz labo pusi. Lai gan cilvēku skaits valstī samazinās, tomēr pašlaik uz vienu vietu policijā pretendē četras personas.
Arī uz darbu Valsts robežsardzē cilvēki piesakās labprāt.
Viņš norādīja, ka vakar valdības pieņemtais lēmums par papildus finansējuma piešķiršanu iekšlietu sistēmas darbinieku algām, ļaus palielināt atalgojumu līdz 100 eiro mēnesī vienam darbiniekam, atkarībā no atbildības līmeņa, darba apjoma un citiem kritērijiem. Būs darbinieki, kuri saņems vairāk, bet citiem algas pielikums būs mazāks.
Jau ziņots, ka Valdība atbalstījusi priekšlikumu nākamā gada budžetā iekšlietu un Ieslodzījumu vietu pārvaldes (IeVP) sistēmas amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm atalgojuma sistēmas reformas pabeigšanai piešķirt aptuveni 30 miljonus eiro, aģentūrai LETA pastāstīja iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (V).
Kopumā valdība atbalstījusi trīs galvenās prioritātes iekšlietu nozares jaunās politikas iniciatīvās - austrumu robežas stiprināšana, cīņa pret terorismu un iekšlietu amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm atalgojuma sistēmas reformas pabeigšana -, skaidroja ministrs.
Plānots, ka austrumu robežas stiprināšanai tiks piešķirti aptuveni septiņi miljoni eiro, kas ļaus Valsts robežsardzei turpināt Latvijas-Krievijas robežas ierīkošanu un par aptuveni 30 amatpersonām palielināt robežsargu skaitu. Tāpat ir ieskicēta sākotnējā summa Latvijas-Baltkrievijas robežas ierīkošanai.
Cīņai pret terorismu Drošības policijas (DP) personā tiktu pārskaitīti aptuveni trīs miljoni eiro. Nauda vajadzīga analītiskās kapacitātes stiprināšanai, tostarp atbilstošu speciālistu pieņemšanai darbā, jo, ņemot vērā apdraudējumus pasaulē, DP darba apjoms tikai pieaugot, norādīja Kozlovskis.
Valdībā arī panākta vienošanās, ka tiek pabeigta jaunā atalgojuma sistēmas reforma iekšlietu nozares un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm. Vienotajai atalgojuma sistēmai paredzēti vairāk nekā 30 miljoni eiro. Lai noturētu darbiniekus dienestā un tos motivētu, tieši šī iniciatīva bija pati svarīgākā, jo reformai bija jāstājas spēkā jau šogad 1.janvārī. Tagad jaunā atalgojuma sistēma stāsies spēkā nākamā gada 1.janvārī.
Konkrēti aprēķini, par cik policistiem, ugunsdzēsējiem, robežsargiem un cietumu darbiniekiem pieaugs atalgojums, būs zināmi vēlāk, kad valdībā tiks iesniegti sagatavotie normatīvie akti. Atalgojuma pieaugums būs atkarīgs no kvalifikācijas un citiem parametriem, norādīja ministrs.
Iekšlietu sistēmu nevarēs salīdzināt ar atalgojuma līmeni privātajā sektorā, taču sociālais nodrošinājums iekšlietu nozarē strādājošiem nesastāv no "plikas algas", bet jāskata kopsakarā, proti, amatpersonas saņem regulāru bezmaksas veselības aprūpi un izdienas pensijas, skaidroja Kozlovskis.
"Atalgojuma sistēmas reformas pabeigšana ir signāls iekšlietu nozares IeVP darbiniekiem, ka šī prioritāte nepalika uz papīra. Jautājums, protams, ir, kā lems Saeimā, tāpēc es ceru, ka deputāti nerediģēs iekšējās drošības sadaļu," uzsvēra Kozlovskis.
Kopumā nākamā gada budžetā iekšlietu nozares bāzes budžets ir aptuveni 329 miljoni eiro plus apstiprinātās jaunās politikas iniciatīvas.
Jau ziņots, ka nākamgad prioritārajiem pasākumiem no valsts budžeta plānots novirzīt 102,6 miljonus eiro, lēmusi valdība.
Pēc finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas (ZZS) vadītās darba grupas budžeta sagatavošanai diskusijām par atbalstāmajām jaunajām politikas iniciatīvām (JPI) un citiem prioritārajiem pasākumiem tika sagatavoti priekšlikumi ministrijām un citām centrālajām valsts pārvaldes iestādēm kopumā atbalstīt finansējumu JPI un citiem prioritārajiem pasākumiem 102,6 miljonu eiro apmērā 2017.gadam, 115,5 miljonu eiro apmērā 2018.gadam un 111,9 miljonu eiro apmērā 2019.gadam.
Tai skaitā neatkarīgajām institūcijām paredzēts atbalstīt finansējumu JPI un citiem prioritārajiem pasākumiem 8,2 miljonu eiro apmērā 2017.gadam, 13,5 miljonu eiro apmērā 2018.gadam un 13,7 miljonu eiro apmērā 2019.gadam.
Ministriju un neatkarīgo institūciju papildu finansējuma pieprasījumi 2017.gadam kopā veidoja 803,4 miljonus eiro, 2018.gadam - 926,3 miljonus eiro un 2019.gadam - 1,22 miljardus eiro.