Neapliekamā minimuma diferenciācijas mānīgais ieguvums

Minimālās algas saņēmēji par valdības dāsnumu, nolemjot paaugstināt to par 10 eiro, var pārlieku nesapriecāties, jo realitātē tie, kuriem nav neviena apgādājamā, uz rokas saņems vien par 3,44 eiro vairāk nekā šogad. Daļu naudas apēdīs nodokļi, bet daļu – neapliekamā minimuma samazināšana © Ekrānšāviņš no avīzes

Minimālās algas saņēmēji par valdības dāsnumu, nolemjot paaugstināt to par 10 eiro, var pārlieku nesapriecāties, jo realitātē tie, kuriem nav neviena apgādājamā, uz rokas saņems vien par 3,44 eiro vairāk nekā šogad. Daļu naudas apēdīs nodokļi, bet daļu – neapliekamā minimuma samazināšana.

Meklējot ielāpus valsts budžetam, pagājušajā gadā tika nolemts sākot ar šo gadu, ieviest diferencētu neapliekamo minimumu, proti, pakāpeniski to palielināt mazo algu saņēmējiem (no 100 eiro šogad līdz 160 eiro 2020. gadā), bet lielo algu īpašniekiem pakāpeniski līdz 2020. gadam to samazināt līdz nullei. Arī sapratne par to, kas ir liela alga un kas - maza alga, katru gadu mainīsies. Piemēram, šogad maksimālo neapliekamo minimumu piemēros algām līdz 380 eiro, nākamgad - līdz 400 eiro mēnesī, 2020. gadā - līdz 460 eiro mēnesī.

Labi domāto ideju sarežģī tas, ka, aprēķinot kārtējo algu mēnesim, visiem, neatkarīgi no algas lieluma, tiks piemērots minimālais neapliekamais minimums. Šogad tas ir 75 eiro, nākamgad - 60 eiro, 2018. gadā - 40 eiro, 2019. gadā - 20 eiro, līdz 2020. gadā iedzīvotāju ienākuma nodoklis tiks aprēķināts no pilnas algas, ja strādājošam nebūs apgādājamo.

Uzreiz piemērojamā neapliekamā minimuma samazināšana no šogad esošajiem 75 eiro uz 60 eiro nākamgad skars visus strādājošos bez apgādājamajiem, neatkarīgi no algas lieluma. Tas nozīmē, ka alga uz rokas mēnesī nākomgad salīdzinājumā ar šo gadu saruks par 3,45 eiro, ja, protams, pamatalga nemainīsies.

Labumu no diferenciācijas mazo algu saņēmēji varēs gūt vien tad, ja iesniegs gada ienākumu deklarāciju Valsts ieņēmumu dienestā un dienests to arī akceptēs. Tie, kuru alga šogad uz papīra ir 370 eiro un nav apgādājamie, nākamgad varēs atgūt 69 eiro. Savukārt tiem, kuru alga šogad pārsniedz 1000 eiro un nav apgādājamo, nekādas papildu samaksas nepienāksies.

Nelielo algu saņēmēji ar vairākiem apgādājamajiem tuvākos gados no neapliekamā minimuma izmaiņām vispār nejutīs nekādas izmaiņas. Tā kā šādas personas saņem atvieglojumu par apgādājamajiem, tad nodokļa pārmaksa neveidojas un, lai arī teorētiski pienākas lielāks neapliekamais minimums, tam nav nekādas ietekmes uz neto ienākumiem. Viņi algā uz rokas saņems tikpat, cik pērn, bet tajā pašā laikā arī nevarēs atgūt neapliekamā minimuma pārmaksu, jo tādas nebūs. Par 400 eiro mēnesī strādājošais ar diviem apgādājamajiem gan šogad, gan nākamgad, gan arī 2018. un 2019. gadā uz rokas mēnesī saņems 358 eiro mēnesī un nesaņems atmaksu par pārmaksāto neapliekamo minimumu.

Ieviešot diferencēto neapliekamo minimumu, Finanšu ministrija prognozēja, ka 2017. gadā valsts dabūs papildus 5,86 miljonus eiro - no tiem valsts budžetā 1,17 miljonu eiro, bet pašvaldību budžetā - 4,69 miljonus eiro. 2018. gadā ieņēmumi būs 12,32 miljoni eiro - no tiem valsts budžetā papildus 2,46 miljoni eiro, bet pašvaldību budžetā - 9,86 miljoni eiro.



Latvijā

Latvijas Nacionālais dabas muzejs ir bagātību krātuve – daudznozaru dabaszinātņu muzejs, kurā glabājas ģeoloģiskie, entomoloģiskie, paleontoloģiskie, zooloģiskie, botāniskie, mikoloģiskie un antropoloģiskie priekšmeti. Krājums sistemātiski tiek papildināts, ievācot priekšmetus dabā, iepērkot, saņemot dāvinājumus. Muzeja krājumā ir daudzas Latvijā un pasaulē izzūdošas un jau izmirušas sugas, tāpēc kolekciju vērtība ar katru gadu pieaug. Arvien aktuālāks kļūst jautājums par šo vērtību ilglaicīgu saglabāšanu un kā tās nosargāt globālo krīžu, tostarp kara, gadījumā. Par muzeja vērtībām un muzeoloģiskajiem smalkumiem intervijā “nra.lv” stāsta muzeja direktore Skaidrīte Ruskule.

Svarīgākais