Vienotība ir atkāpusies no savas ieceres minimālo algu palielināt par 37 eiro un piekritusi kompromisam – sākot ar nākamo gadu, tā tiks palielināta vien par desmit eiro, sasniedzot 380 eiro atzīmi. Cilvēkiem, kas saņem minimālo algu, tas nozīmē, ka ikmēneša peļņa palielināsies par nepilniem septiņiem eiro, bet lielāks slogs uzgulsies darba devējiem.
Par minimālās algas palielināšanu ministri vienojās ceturtdienas ārkārtas valdības sēdē. Zaļo un zemnieku savienību pārstāvošais premjerministrs Māris Kučinskis skaidro, ka izšķirošā loma kompromisa rašanā bijusi koalīcijas pārstāvju tikšanās ar Latvijas Darba devēju konfederāciju un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru (LTRK).
Abas organizācijas iebilda pret strauju minimālās algas palielināšanu, taču atbalstīja kompromisa variantu - palielināt to pakāpeniski. Tā LTRK norāda, ka, palielinot minimālo algu par 37 eiro, mazinātos jau tā vārgā valsts tautsaimniecības izaugsme un, ja Ministru kabinets un Saeima to akceptēs, novedīs pie lielāka bezdarba un augstākas ēnu ekonomikas.
«Lai uzlabotu Latvijas iedzīvotāju labklājību, valdībai un uzņēmējiem ir jādara viss iespējamais, lai palielinātu vidējā atalgojuma līmeni. Tad sekos arī cilvēku atgriešanās Latvijā un mazāk aizbrauks prom,» norāda LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.
Viņš uzskata, ka lietderīgāk ir sniegt uzņēmējiem palīdzību eksporta veicināšanā un veicināt produktivitātes izaugsmi. Šādi lielāku algu maksāšana saviem darbiniekiem uzņēmējiem būtu ekonomiski pamatota.
«Reira [Jānis Reirs, Vienotību pārstāvošais labklājības ministrs] priekšlikums bija pretējā virzienā - tas tiešā veidā mazinātu produktivitāti un eksportspēju, ko vissāpīgāk izjustu atsevišķas nozares un Latvijas reģioni,» saka uzņēmēju pārstāvis.
Savukārt, Labklājības ministrijas ieskatā, minimālās algas paaugstināšana no pašreizējiem 370 eiro uz 407 eiro pirms nodokļu nomaksas ievērojami veicinātu labklājības pieaugumu iedzīvotājiem, kuri pašlaik saņem minimālo algu, īpaši ģimenēm ar bērniem, kam valsts atbalsts nepieciešams visvairāk.
Ministrija norāda - pasaules prakse liecina, ka augstākas minimālās algas samazina milzīgo plaisu starp nabadzīgajiem un bagātajiem iedzīvotājiem, tādējādi veicinot vienlīdzību. Kopš 1. jūlija pirmo reizi desmit gadu laikā Latvijā ir zemākā minimālā alga Baltijas valstu vidū, trešā zemākā Eiropas Savienībā. Tāpēc atbalsts maznodrošinātajiem ir jāveido pēctecīgi, gan plānojot nākamā, gan turpmāko gadu budžetus.
Šos argumentus par tukšu plātīšanos uzskata Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) vadītājs Pēteris Krīgers. Viņš uzskata, ka minimālās algas palielināšana, nemainīgu saglabājot ar nodokļiem neapliekamo minimumu, Labklājības ministrijas deklarētos mērķus sasniegt neļaus. «Vienkāršs minimālās algas palielinājums neko nedos,» uzskata P. Krīgers.
LBAS vadītājs uzsvēra, ka desmit eiro pielikums pie minimālās algas faktiski cilvēkiem nemaina gandrīz neko un kopumā šādu soli var vērtēt tikai kā deputātu mārketinga gājienu. «Kad norēķina nodokli, cilvēkam teju nekas nepaliek,» norāda P. Krīgers.
Saglabājot pašreizējo ar nodokļiem neapliekamo minimumu 75 eiro lielu, desmit eiro pielikums nozīmē, ka minimālās algas saņēmēji nākamgad uz rokas saņems par 6,89 eiro vairāk. Ja neapliekamais minimums tiktu palielināts, piemēram, līdz 100 eiro, algas pieaugums uz rokas būtu jau 12,2 eiro mēnesī.
Savukārt, uzņēmējiem minimālās algas pieaugums nozīmē par 12,36 eiro lielākus izdevumus par katru darbinieku, kas saņem minimālo algu.
Turklāt minimālās algas palielinājums būs arī papildu slogs daudzām valsts iestādēm, īpaši kultūras un veselības jomā, bet tas samazina pieejamo fiskālo telpu, no kuras smelties līdzekļus dažādām valsts prioritātēm.