Valdošās koalīcijas politiķi pozitīvi vērtē līdz šim paveikto saistībā ar nākamā gada valsts budžetu un panāktajiem kompromisiem, paredzot diskusijas vēl par atsevišķiem jautājumiem, savukārt opozīcija savos vērtējumos ir kritiska.
Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) valdes priekšsēdētājs Armands Krauze aģentūrai LETA sacīja, ka koalīcijas partneriem ir izdevies veiksmīgi vienoties un panākt kompromisu par galvenajiem budžeta jautājumiem. Valdībai arī izdevies turēt solījumus, piemēram, nepaaugstināt nodokļus nākamajā gadā, piebilda Krauze. Politiķis prognozēja, ka turpmāk darba grupā vai Saeimā varētu būt diskusijas par "mazākām lietām", bet galvenajos jautājumos vienošanās ar partneriem ir panākta.
"Vienotības" priekšsēdētājs Andris Piebalgs nākamā gada budžeta projektu vērtē kā ļoti labu, jo tajā ieplānots finansējums gan drošībai kā vienai no prioritātēm, gan arī pedagogu atalgojuma reformai. Politiķis gan atzina, ka "Vienotība" ir sarūgtināta par lēmumu paaugstināt minimālo algu tikai par desmit eiro. Viņš prognozēja, ka Saeimas deputāti, līdzīgi kā iepriekšējos gados, iesniegs savus priekšlikumus par iespēju atvēlēt līdzekļus kādiem konkrētiem pasākumiem.
Nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš uzskata, ka attiecībā uz partijas prioritātēm panākti vairāki lēmumi to atbalstam. Kā piemērus viņš minēja atvieglojumus daudzbērnu ģimenēm starppilsētu autobusos, izmaiņas attiecībā uz apgādnieka zaudējuma pensiju. Paredzēts arī atbalsts Latvijas simtgades pasākumiem, kā arī ieplānots finansējums tiesu darbinieku atalgojumam, piebilda politiķis. Viņš gan prognozēja, ka diskusijas turpināsies par iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumiem par apgādībā esošām personām.
Savukārt opozīcija ir kritiskāka, vērtējot valdības un koalīcijas paveikto. "Saskaņas" Saeimas frakcijas vadītājs Jānis Urbanovičs teica: "Man prieks, ka ministri jūtas laimīgi. Laikam viņi vienīgie." Politiķis uzskata, ka nākamā gada budžetā nav paredzēts būtisku problēmu risinājums, bet valdība vēl plāno pētīt un analizēt, nevis strādāt pie risinājumiem. "Saskaņa" plāno iesniegt priekšlikumus budžeta projektam, kad tas nonāks Saeimā, piebilda politiķis.
Latvijas Reģionu apvienības politiķis Mārtiņš Bondars aģentūrai LETA uzsvēra, ka pašlaik ir bijis ļoti daudz pretrunīgu ministru paziņojumu par budžetu, piemēram, par veselības aprūpes nozari tie bijuši "savstarpēji izslēdzoši". Līdz ar to nepieciešams sagaidīt gatavu budžeta projektu un tad to varēšot vērtēt.
Arī "No sirds Latvijai" līdere Inguna Sudraba norādīja, ka pašlaik pieejama informācija par budžetu tikai no oficiālajiem paziņojumiem, bet nepieciešams zināt konkrētu lēmumu pamatojumu. Sudraba uzskata, ka neapliekamā minimuma palielināšana būtu efektīvāka par minimālās algas celšanu, tāpēc jāredz aprēķini un argumenti.
Kā ziņots, valdība šodien vienojās par pēdējiem strīdīgajiem jautājumiem saistībā ar 2017.gada budžetu, cerot to jau oktobra sākumā iesniegt Saeimā.
Pēc valdības sēdes Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) atzina, ka, pieņemot izšķirošus lēmumus par nākamā gada budžetu, valdība gājusi uz zināmu risku. Izšķiroši bijuši lēmumi par minimālo algu, par finansējumu izglītības reformām, kā arī par iekšlietu sistēmas reformas pabeigšanu, lai neatliktu to uz 2018.gadu. Savukārt finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) pēc sēdes atzina, ka 2017.gada budžets ir līdzsvarots skaitļu ziņā un labs satura ziņā. Ministre par budžetu izteicās atzinīgi, norādot, ka tas risinās vairākas ieilgušas problēmas.