Augstākās tiesas Civillietu tiesu palāta ar nelielu laika atstarpi pasludināja spriedumus vispirms piedzīt 15 miljonus eiro no a/s Reverta par labu bijušās Parex bankas īpašnieka Valērija Kargina dēlam Remam un pēc tam piedzīt 2 miljonus eiro no V. Kargina par labu Revertai.
Spriedumi datēti ar 14. jūniju un 22. jūliju, vēl nav stājušies spēkā un droši vien tiks pārsūdzēti. Tā tas turpinās jau apmēram sešus gadus dažādos tiesu procesos, kuros apstrīdētās summas svārstās no pāris miljoniem līdz pāris simtiem miljonu eiro. Par tiesas hronikas pastāvīgajiem iemītniekiem kļuvuši arī bijušās Parex bankas līdzīpašnieks Viktors Krasovickis, abu eksbaņķieru ģimeņu locekļi un Privatizācijas aģentūra.
Ziņu arhīvos atrodama ar 2015. gada 16. februāri datēta V. Kargina intervija, kurā viņš stāsta par divām pret viņu izvirzītām prasībām 140 miljonu eiro un 85 miljonu eiro apmērā. «Pat nerunājot par to, ka šīs prasības ir absurdas, ir pilnīgi skaidrs, ka tiesāšanās valstij nesīs tikai zaudējumus - valsts no manis neiegūs 225 miljonus, jo man nav ne tādas naudas, ne īpašumu, kas spētu nodrošināt prasījuma summu. Visa nauda, kas tika pelnīta, tika ieguldīta tajā pašā bankā,» teicis V. Kargins. Ap to jau arī strīdi grozās, vai attiecībā pret Parex banku V. Kargins un citas šajās lietās iesaistītās personas ir noguldītāji, kurus likums vismaz pēc burta cenšas sargāt, vai īpašnieki, kuriem jācieš par bankas izputēšanu.
R. Kargina gadījumā jau divas tiesu instances aizkustinājis stāsts par paraugšķiršanos, kā V. Kargins aplaimojis ar 15 miljoniem eiro bijušo sievu, kura tūlīt ieguldījusi šo naudu bijušā vīra bankā, kas apņēmusies par to maksāt viņai 12% gadā, bet tālāk šis ieguldījums nonācis pie viņu dēla Rema, kuram noteikti nav nekādas saistības ar to, kā Parex banka nonāca līdz izputēšanai. R. Karginam labvēlīgs spriedums Rīgas apgabaltiesā tika pasludināts 2013. gada maijā.
Tiesu instanču akceptētajā prasītāja argumentācijā galvenais ir tas, ka Kredītiestāžu likums aizliedz pārveidot kredītiestādes par cita veida komercsabiedrībām, pirms kredītiestāde ir nokārtojusi visas saistības pret saviem noguldītājiem. Tas, lūk, jāņem vērā Krājbankas slavenākajam noguldītājam Raimondam Paulam un kopā simtiem tūkstošu cilvēku, kuriem Latvijā palicis neatdots noguldījums kādā no izputējušām bankām. Tiesu spriedumi R. Kargina prasības lietā nav viņiem labvēlīgs precedents, jo viņu maksātnespējīgās bankas ir likvidētas vai tiek likvidētas kā maksātnespējīgas bankas, nevis kā kaut kas cits, kāda ir uz Parex aktīvu bāzes izveidotā Reverta. Atbildētāja argumentācija uzskaita dažādus dokumentus no Finanšu un kapitāla tirgus komisijas rīkojumiem līdz Satversmes tiesas spriedumam, no kuriem varot spriest, ka prasītāja norādītā likuma norma nav spēkā, ja prasītāja uzvārds ir Kargins vai vēl daži citi uzvārdi. Juridisko normu sistēma tik tiešām ir tā uzbūvēta, ka speciālās normas augstākas par vispārīgajām, bet tik un tā tiesai paliek iespēja lemt, kura norma uz kuru gadījumu attiecas vai neattiecas.
V. Karginam nelabvēlīgais 22. jūlija spriedums prasa mazliet virs diviem miljoniem eiro no viņa un apmēram 600 tūkstošus eiro no V. Krasovicka. Šeit strīds ir par to, kura puse kurai palikusi parādā, jo Parex īpašnieki naudu ne tikai savai bankai aizdevuši, bet arī no tās aizņēmušies un Revertai atdot izvairoties.
Pat vissekmīgākā tiesāšanās ar Parex bankas bijušajiem īpašniekiem neglābs Revertu no pienākuma fiksēt valsts zaudējumus tik iespaidīgos apmēros, ka to atzīšanu katra Latvijas valdība cenšas atstāt mantojumā nākamajai valdībai. Izklausās ticami V. Kargina teiktais, ka simtus miljonu eiro viņš no bankas nav izgrābis un tāpēc atdot nevar. Tagad atliek stīvēties par diviem miljoniem šurp vai piecpadsmit miljoniem turp. Parex bankas saistību segšanai valstij 2009. gadā nācās dažādos veidos izlietot 1,73 miljardus eiro, no kuriem būtu labi atgūt miljardu.