Zatleram būs jāizšķiras par Imigrācijas likumu

Šīs nedēļas laikā no Valsts prezidenta tiek sagaidīts lēmums par strīdīgo un asi diskutēto grozījumu Imigrācijas likumā izsludināšanu vai – gluži pretēji – atdošanu Saeimai otrreizējai caurskatīšanai.

Valsts prezidenta kanceleja ir saņēmusi vairāku politisko partiju vēstules ar lūgumu prezidentam neizsludināt Saeimas pieņemtos grozījumus Imigrācijas likumā. Valsts prezidents talkā lūdzis virkni amatpersonu.

Aicina neizsludināt

Galvenās bažas rada tas, ka šie pieņemtie grozījumi var būt bīstami valstij no drošības viedokļa, turklāt tiem ir ļoti mazs iespaids uz ekonomikas sildīšanu. Tāpat tiek norādīts, ka nekustamā īpašuma iegāde, ja to saista ar uzturēšanās atļaujām, var veicināt tādu imigrantu pieplūdumu Latvijā, kuru galvenais mērķis ir netraucēti pārvietoties Šengenas zonā. Grozījumiem arī nav bijis pārliecinoša Saeimas atbalsta, jo par tiem nobalsoja tikai seši deputāti vairāk. Starp citu, sākotnēji Imigrācijas likumā gribēja iekļaut normu, ka ārzemniekam jāiegulda Latvijā tikai 10 000 latu un jānodarbina tikai trīs cilvēki, taču vairākas instances noteikumus atzina par nesamērīgi maziem, lai lemtu par ieguldītāja atbrīvošanu no pienākuma saņemt darba atļauju parastajā kārtībā.

Jānovērš ļaunprātības

Cits viedoklis ir darba devējiem un uzņēmējiem. Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) atbalsta grozījumus Imigrācijas likumā, jo Latvijā ir viena no stingrākajām migrācijas politikām Eiropas Savienībā (ES), tajā skaitā maz vēstniecību, konsulātu, sarežģīta un gara procedūra, lai saņemtu vīzas. Šobrīd esošais regulējums ir stingrs, Neatkarīgajai atzīst LDDK ģenerāldirektore Elīna Egle, un investoru skaits, kas ir izteikuši vēlmi saņemt uzturēšanās atļaujas, ir neliels. Tādēļ LDDK aicina izvērtēt esošo migrācijas kontroles sistēmu, izveidojot pārdomātu un regulētu migrācijas politiku. Aplūkojot citu valstu pieredzi, var secināt, ka investori un studenti pie atbilstošas imigrācijas politikas ir tās cilvēku grupas, kuru ieguldījumi un uzturēšanās laikā veiktie tēriņi nes nozīmīgu pienesumu valstu ekonomikai, uzlabo nodarbinātības un eksporta rādītājus.

LDDK sākotnēji ierosināja precizēt priekšlikumus, proti, ārzemniekam būtu tiesības pieprasīt uzturēšanās atļauju, ja viņš ieguldītu ne mazāk kā 100 000 latu. Panāktais kompromiss radījis bažas, ka šīs izmaiņas tiks ļaunprātīgi izmantotas, jo likumā iestrādāta četrkārt mazāka summa, taču tāpēc, pēc LDDK domām, diskusijas ceļā ir jāpanāk vienošanās, lai veicinātu investīciju iesaisti, bet novērstu ļaunprātīgu uzturēšanās atļauju saņemšanas risku.

Ne tikai atļaujas

Ārvalstu investoru padomes Latvijā izpilddirektors Ģirts Greiškalns Neatkarīgajai norāda, ka arī esošā sistēma neradīja šķēršļus investoriem saņemt termiņuzturēšanās atļaujas gadījumos, kad viņi pārstāv Latvijā reģistrētas uzņēmējsabiedrības valdi, padomi vai, piemēram, darbojas kādā no Latvijas sporta klubu padomēm. Saeimas lēmumu par uzturēšanās atļauju piešķiršanu personām, kas Latvijā ieguldījušas 25 000 latu un radījušas vismaz piecas darba vietas, viņš dēvē par politisku izšķiršanos, kur var diskutēt par investīciju apjomu, mērķi un nepieciešamo darba vietu radīšanu. Tomēr, kā uzsver Ģ. Greiškalns, investoru piesaistē nevajadzētu aprobežoties tikai ar deklaratīvu lēmumu pieņemšanu, bet konsekventi strādāt pie uzņēmējdarbības vides un kopējā investīciju klimata uzlabošanas.

NVS valstu investoru aizsardzības savienība aicina V. Zatleru nedēļas beigās izsludināt šos grozījumus, ziņo biznesa portāls Nozare.lv. Biedrībā konsultācijas lūguši vairāki potenciālie investori no NVS valstīm, kas vēlas ieguldīt līdzekļus kādā uzņēmumā, kā arī iegādāties Latvijā nekustamos īpašumus.

***

Termiņuzturēšanās atļaujas 2009. gadā

Uzturēšanās iemesls ES pilsoņi Pārējie Kopā

Ģimenes apvienošana 52 322 374

Vecāki 0 130 130

Privāts apciemojums 1 65 66

Viens no vecākiem ir LR pilsonis 1 15 16

Darba ņēmējs 275 395 670

Darba devējs 69 169 238

Studenti un apmaiņa 269 203 472

Misionāri 5 48 53

Pakalpojumu sniedzējs 118 2 120

Pārējie 210 39 249

Kopā 1000 1388 2388

Avots: Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde

***

Ko paredz grozījumi Imigrācijas likumā?

- Termiņuzturēšanās atļauju Latvijā varēs piešķirt personām, kuras ieguldījušas kapitālsabiedrības pamatkapitālā ne mazāk kā 25 000 latu, radījušas piecas jaunas darba vietas (ne mazāk kā puse Latvijas vai ES pilsoņi)

- To varēs arī piešķirt personai, kura Latvijā ir iegādājusies un kurai pieder viens vai vairāki nekustamie īpašumi Rīgā vai republikas pilsētās, kuru kopējā darījuma summa ir ne mazāka kā 100 000 latu, vai viens vai vairāki nekustamie īpašumi ārpus Rīgas vai republikas pilsētām, kuru kopējā darījuma summa ir ne mazāka kā 50 000 latu

***

VIEDOKĻI

Ģirts GREIŠKALNS, Ārvalstu investoru padomes Latvijā izpilddirektors:

– Ārvalstu investoru nozīme un pienesums Latvijas ekonomikai ir ļoti būtisks, un ir tikai atbalstāms, ka tiek meklēti dažādi veidi, kā piesaistīt jaunas investīcijas, jaunus investorus un veicināt uzņēmējdarbību, īpaši ekonomiskās recesijas laikā. Latvijai ir nepieciešamas gan 5000, gan 25 000, gan 100 000 latu lielas investīcijas, tāpat kā jaunas darba vietas un jauni nodokļi.

Elīna EGLE, LDDK ģenerāldirektore:

– Papildu līdzekļu piesaiste tautsaimniecībai stimulēs nozaru attīstību, nodarbinātību, Latvijas ekonomiku un tās ātrāku atjaunošanos. Ikviena iedzīvotāja bažas par imigrācijas politikas atvieglošanu ārvalstu investoriem, to iespējamu ļaunprātīgu izmantošanu, var novērst, izstrādājot atbilstošu tiesisko regulējumu uzturēšanās atļauju sistēmas pilnveidošanā