Valsts kontrole noraida pārmetumus
Valsts kontrole (VK) noraida Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (VKPA) vadītāja Jura Dambja izteiktos pārmetumus par darba traucēšanu un nekvalitatīvi veiktu revīziju.
Atspēkojot Dambja izteikumu par to, ka revīzijas laikā VKPAI darbs ticis paralizēts, jo prioritāte bijusi VK, iestāde skaidro, ka inspekcijas darbs tika "traucēts" ne vairāk kā 30 dienas, turklāt tas, ka revīzijas kalendārais laika posms bija gads, nenozīmējot, ka revidenti katru dienu veltīja laiku šai revīzijai.
Tāpat tiek noraidīti pārmetumi par kavēšanos ar revīzijas ziņojuma sagatavošanu, jo viss noticis noteiktajos termiņos.
Savukārt, komentējot apgalvojumu, ka pieprasīto dokumentu apjoms bijis "prātam neaptverams", revidenti norāda, ka VK nelūdz sagatavot īpašus dokumentus, bet gan lūdz iesniegt tikai tos dokumentus, kuriem jau atbilstoši normatīvo aktu prasībām būtu jābūt inspekcijas rīcībā. Savukārt arhīvā esošo dokumentu izsniegšanai nevajadzētu būt laikietilpīgai, ja arhivētās lietas būtu sakārtotas atbilstoši normatīvo aktu prasībām. "Ja šīs lietas tik tiešām būtu kārtībā, iestādei nebūtu nepieciešama vairāk nekā nedēļa laika, lai šo lietu atrastu un ļautu revidentiem tajā ieskatīties," pauž Valsts kontrole.
Dambis arī izteicies, ka VK ieteikums veikt visa kultūras pieminekļu saraksta pārskatīšanu esot visai interesants, un norāda, ka daudzi pieminekļu nīdēji, kuri vēlas atbrīvot zemi no kultūras pieminekļa, varētu būt Valsts kontrolei pateicīgi. Tikmēr VK atspēko pārmetumus, norādot, ka pieminekļu saraksta pārskatīšana nenozīmē nepamatotu kultūras pieminekļu likvidēšanu. Ieteikuma mērķis esot mazināt vai novērst inspekcijas resursu nelietderīgu izmantošanu, veicot dažādas kultūras pieminekļu aizsardzības darbības ar objektiem, kas neatgriezeniski zaudējuši kultūrvēsturisko vērtību.
Savukārt saistībā ar pārmetumiem, ka revidentu komandā nav iesaistīti nozares speciālisti, VK norāda, ka tika veikta likumīgas revīzija. Tas nozīmē, ka tika vērtēta VKPAI darbība saskaņā ar ārējiem un iekšējiem tiesību aktiem. Tas nozīmē, ka, izlasot iekšējās instrukcijas, tika sekots līdzi, kā un vai tās tiek izpildītas, nevērtējot šo darbību efektivitāti un inspekcijas darbības produktivitāti, tāpēc komandai netika piesaistīti nozares speciālisti.
Jau ziņots, ka daļa no finansējuma, kas paredzēts kultūras pieminekļu izpētei un glābšanai, ir tērēta Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (VKPAI) darbības nodrošināšanai, revīzijā secinājusi VK. Lai gan vienīgais valsts tiešais atbalsts, ko VKPAI piešķir kultūras pieminekļu īpašniekiem, laika posmā no 2013.gada līdz 2015.gadam bija 2,26 miljoni eiro, daļa no šī finansējuma jeb 610 619 eiro izlietoti inspekcijas darbības nodrošināšanai.
Inspekcijai arī tiek pārmesta nekonsekventa rīcība saistībā ar Glābšanas fonda līdzekļu piešķiršanu. Kā piemēru VK min ievērojamu summu atvēlēšanu Vecrīgas nama "Trīs brāļi" uzturēšanai, kurā pašai VKPAI atrodas darba telpas. Tas revidentos nav radījis pārliecību par objektīvu lēmumu pieņemšanas procesu finansējuma piešķiršanā.
Tikmēr Eiropas Savienības fondu finansējums 37,1 miljona eiro apmērā laikā no 2007.gada līdz 2013.gadam galvenokārt izlietots trīs valstiski nozīmīgu objektu saglabāšanai un uzlabošanai - Rīgas Domam, Rakstniecības un mūzikas muzejam un Latvijas Nacionālajam mākslas muzejam. Tikmēr pārējo kultūras pieminekļu īpašniekiem pieejamie 11,5 miljoni eiro tika piešķirti 32 projektu īstenošanai.