Dzelzceļš saglabā pelnītspēju

© Scanpix

Valsts a/s Latvijas dzelzceļš (LDz) meitassabiedrība SIA LDZ ritošā sastāva serviss šā gada pirmo pusi nostrādājusi ar 34,2 miljonu apgrozījumu un 1,5 miljonu eiro peļņu.

LDz meitasuzņēmumi pat katrs atsevišķi ir Latvijas mērogā lieli uzņēmumi un neto apgrozījuma 34,2 miljoni eiro ir daudz. Tomēr apgrozījums sarucis par 23,2% attiecībā pret to pašu periodu 2015. gadā. Šis sarukums praktiski nekā neatšķiras no dzelzceļa kravu apgrozījuma sarukuma Latvijā par 19,8% šā gada pirmajā pusē un tālāk par 20,6% šā gada pirmajos septiņos mēnešos. Jo mazāk kravu jāpārvieto, jo mazāk vajadzīgi vagonu un lokomotīvju remonti, kuru izpildei izveidots LDz meitasuzņēmums. Tā apgrozījums samazinājies arī līdz ar dzelzceļa pārvadājumiem piegādātās dīzeļdegvielas daudzumu (-15,5%) un cenu (-18,5%).

LDZ ritošā sastāva servisa peļņa pārskata periodā bijusi 1,5 miljoni eiro, kas izrādās par 484,1 tūkstoti eiro mazāk nekā pērn.

«Neskatoties uz apjomu samazināšanos, uzņēmums strādā stabili. Šobrīd mēs sakārtojam tehnoloģiskos procesus un strādājam atbilstoši apstiprinātajam plānam,» uzsver LDZ ritošā sastāva servisa valdes priekšsēdētājs Edgars Abrams.

Kā jau Neatkarīgā rakstījusi, LDz ir rēķinājies ar kravu apjoma samazināšanos un atbilstoši koriģējis savus plānus. LDz kopumā pirmo pusgadu nostrādājis ar 96,8 miljonu eiro apgrozījumu (-15,5% pret pagājušā gada atbilstoši periodu) un 4,2 miljonu eiro operatīvo peļņu. Koncerna līmenī rādītāji izskatās labāki nekā viena uzņēmuma līmenī, jo uzņēmuma nesaņemtie pasūtījumi un mazāki ieņēmumi automātiski samazina citu koncerna uzņēmumu izdevumus. LDz ražošanas izmaksas pusgadā samazinājušās no 106,3 miljoniem eiro līdz 94,2 miljoniem eiro (-11,4%). Dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanai ir arī tādas fiksētās komponentes, kas nesamazinās proporcionāli kravu daudzumam, kuru pārvietošanu šī infrastruktūra nodrošina.



Latvijā

Par Latvijas dzimšanas dienu un Trampa uzvaru vēlēšanās, par mūsu valdības tukšmuldēšanu un latviešu tautas izmiršanu, par Eiropā valdošo vienaldzību pret Ukrainu un par iespējām, ka NATO varētu pamest Baltijas valstis, par to, kāda jēga ir ANO, par mūsu bruņoto spēku spēju aizstāvēt Latviju un par daudz ko citu: saruna ar Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču.

Svarīgākais