Pa Latvijas dzelzceļa infrastruktūru šī gada septiņos mēnešos pārvadāti 27,2 miljoni tonnu kravu, kas veido 79,5% no pārvadājumu apjoma pagājušajā gadā šajā pašā laikā periodā.
Šā gada pirmā ceturkšņa rādītājs bija -20,6% pret pagājušā gada 1. ceturksni. Tālāk pirmais pusgads beidzās ar -19,8% pret pirmo pusgadu. Septiņu mēnešu rādītājs -20,5% liecina, ka atgriešanos 2015. gada pārvadājumu līmenī nav iespējams saskatīt pat kā vislēnāko tendenci, bet, no otras puses, 2016. gads, visticamāk, negatavo arī jaunus negatīvus pārsteigumus.
Precīzāk sakot, pārsteigums labā nozīmē bija 2015. gads, kad pārvadājumu apjoms vēl noturējās 2014. gada un dažu iepriekšējo gadu līmenī, lai gan politiskie un ekonomiskie notikumi tajā pasaules daļā, ar kuru Latviju sasaista viena un tā paša platuma sliežu ceļi, lika paredzēt pārvadājumu apjomu sarukumu. Šogad paredzējums piepildās, bet Latvijā apkalpoto dzelzceļa kravu apjoms tomēr vēl ir pietiekams dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanai bez valsts atbalsta. Šo uzturēšanu nodrošina valsts uzņēmums Latvijas dzelzceļš. Tā meitas uzņēmums LDz Cargo dod lauvas tiesu no pārvadāto kravu daudzuma, bet LDz sliedes lieto arī privātie pārvadātāji.
Pārvadājumu kopapjoms seko sarukumam pēc apjoma noteicošo kravu veidu transportēšanā. Šīs kravas saglabājušas savas līderpozīcijas arī pēc tam, kad to apjoms sarucis par ceturto un pat par trešo daļu. Pēc apjoma pirmajā vietā ir pārvadāta nafta un naftas produkti ar 10,69 miljoniem tonnu, kas atlikuši pēc sarukuma par 23,1%. Otrajā vietā akmeņogles ar 8,04 miljoniem tonnu un -33%.
«Kravu apjoms ir tāds, kādu prognozējām, plānojot budžetu, tādēļ, neskatoties uz kravu apjoma kritumu, uzņēmums strādā stabili. Šogad ģeopolitiskā un ekonomiskā situācija, kā arī starptautiskā konkurence ir īpaši nelabvēlīga, tādēļ katru dienu notiek aktīvs darbs ar partneriem no Krievijas un Baltkrievijas, lai saglabātu esošās un piesaistītu jaunas kravas,» situāciju rezumē LDz Cargo valdes priekšsēdētāja Svetlana Berga.
Daži skaitļi ilustrē viņas teikto par jaunu kravu piesaistīšanu. Lielākais pieaugums uzskaitīts melno metālu kravu grupā. Septiņu mēnešu salīdzinājuma rezultāts ir šo kravu apjoma pieaugums pusotru reizi, taču šis sasniegums absolūtā izteiksmē atbilst 1,1 miljonam tonnu metāla. Jūtamas gan pēc pieauguma +11,1%, gan pēc gandrīz miljona tonnu apjoma bijušas kokmateriālu kravas. Šā gada vasara attaisno cerības uz sezonālu pieaugumu graudu pārvadājumos. Tiem +8,3% un šobrīd 733 tūkstoši tonnu. Pilnīgi no jauna šogad parādījušās rūdas 370 tūkstošu tonnu apjomā. Cukurs izceļas ar +35,5% pēc apjoma, bet tas vēl nav sasniedzis 100 tūkstošu tonnu robežlīniju.
Dalījumā pa kravu kustības virzieniem importa (no Latvijas sauszemes robežām uz ostām) pārvadājumi rāda -19,2%, ar 24,08 miljoniem tonnu tomēr paliekot par faktoru, kāpēc Latvijā vispār pastāv dzelzceļa kravu pārvadājumi. Eksporta virzienā redzami - 9,7%. Vietējo pārvadājumu apjoms uzrāda +20,4% pret pagājušā gada septiņiem mēnešiem, taču tas vēl nedod revanšu dzelzceļam pēc zaudējuma autopārvadātājiem, ko dzelzceļnieki Latvijas teritorijā piedzīvoja jau pirms gadiem piecdesmit.