Latvijas valdība dzīvo pārliecībā, ka Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora trūkums un viņa vietnieku rindu retināšana neizjauks valsts 2016. gada ieņēmumu plāna izpildi.
«Budžets šogad pildās labi, un budžeta ieņēmumi pārsniegs plānu,» pauž finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola. Šā gada septītais mēnesis jūlijs bija otrais, ko VID pavadīja ar pagaidu vadītāju: jūnijā vēl strādāja par savu aiziešanu no darba paziņojusī Ināra Pētersone, jūlijā viņas pienākumus pārņēma Dace Pelēkā, kas izrādījās vienīgā no darba neatlaistā vai neaizgājusī I. Pētersones vietniece. Tagad vietas izpildītājas vietnieku pulks skaitās daļēji atjaunots, bet ar atrunu, ka nākamajam VID ģenerāldirektoram došot tiesības savu vietnieku un citu ietekmīgāko VID vadītāju pulku pārveidot pēc saviem ieskatiem.
Tajā pašā laikā D. Reizniece-Ozola atkārto arī to, ko saka praktiski visi finanšu ministri. Proti, ka laiki grūti un ka valsts savus izdevumus palielināt vai nu vispār nedrīkst, vai tomēr drīkst, bet ļoti ierobežotā apjomā.
Šā gada pirmie septiņi mēneši beigušies ar +0,1% pret septiņu mēnešu ieņēmumu plānu. Procentuālā izteiksmē tas ir tieši tikpat, cik pagājušā gada finālā. Gan iepriekšējo gadu, gan šā gada septiņus mēnešus raksturo iekasētās naudas apjoma nemitīga šūpošanās gan virs, gan zem plāna 100% līnijas. 2014. gads beidzās ar -0,2% jeb -12,5 miljoniem eiro, toties 2013. gads deva +4,5% = 205 miljonus neplānotu latu jeb gandrīz trīs simtus miljonu neplānotu eiro. Toreizējā plānošanas kļūda, protams, tika iekļauta nākamo gadu ieņēmumu plāna bāzē, ko pārsniegt nav viegli.
Pagājušajā gadā ieņēmumu iztrūkumu posms nejauši vai varbūt ne pilnīgi nejauši sakrita ar brīdi, kad Laimdotas Straujumas valdības ministri pēkšņi atrāvās no saviem amata krēsliem un paņēma vairākus mēnešus pārdomām, pēc kurām gandrīz visi tie paši cilvēki pārsēdās tajos pašos krēslos, bet citā secībā. Pa to laiku 2015. gads beidzās necerēti labi un 2016. gads iesākās necerēti slikti, bet tagad viss atkal izskatās labi.
Jūnijs deva pamatu būvēt teorijas, ka valsts ieņēmumi tomēr ir atkarīgi no VID vadītāja, ja jau I. Pētersones maija beigās iekrātie +20 miljoni eiro pārvērtās par -20 miljoniem eiro jūnija beigās. Tas izklausījās ticami, bet īstenībā tā laikam nebija vis. VID skaidroja, ka galvenā komponente ieņēmumu svārstīšanai virs un zem 100% ir nevis nodokļu ieņēmumi, bet valsts uzņēmumu dividenžu nomaksa, kas ar VID nav saistīta praktiski nekā. Maija plusu valsts ieņēmumiem bija pasteidzies iedot Latvenergo, bet jūnija mīnusu - Latvijas valsts meži vienkārši ar to, ka jūnijā ieplānotais maksājums tika veikts jūlijā. Tikai ar 28. jūniju datēts valdības rīkojums Latvijas valsts mežiem iemaksāt Valsts kasē 52 614 921 eiro līdz šā gada 15. jūlijam un vēl 17 614 921 eiro līdz šā gada 20. decembrim. Rīkojuma pirmais punkts tika izpildīts laikā.
Var šaubīties, vai VID vispār vajadzēja iejaukt šajās attiecībās starp valdību, valsts uzņēmumu un Valsts kasi, bet esošā kārtība ir laba ar to, ka atvieglo sekošanu valsts ieņēmumu kopējai gaitai, nedalot to nodokļos, nodevās, dividendēs, soda naudās un vēl citos maksājumos, kuru summa tagad nav jāsastiķē no dažādu valsts iestāžu atskaitēm.