Dzērāju atskurbšanu apmaksā sabiedrība

Alkohola pārdošana dod simtiem miljonu eiro ieņēmumus valsts budžetā, bet atskurbtuvju vai tām līdzīgu telpu uzturēšana ir atkarīga no katras pašvaldības labās gribas un spējas atvēlēt tam līdzekļus.

Šobrīd atskurbtuves darbojas vien 12 pašvaldībās un vēl dažas pašvaldības ir noslēgušas sadarbības līgumu ar kādu no blakus novados esošām atskurbināšanas vietām. Tomēr lielākajā daļā Latvijas pilsētu un novadu centru šādas iespējas nav. Pašvaldības norāda, ka galvenais šķērslis, lai organizētu šādu pakalpojumu, ir lielās izmaksas šādu vietu uzturēšanai, teikts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas sagatavotajā un MK izskatītajā ziņojumā Par sadarbības rezultātiem ar pašvaldībām par atskurbināšanas pakalpojuma sniegšanu, par pašvaldību praksi minētā pakalpojuma sniegšanā un priekšlikumiem turpmākai rīcībai šajā jomā.

Pretstatā padomju laikiem, kad sabiedriskās vietās stiprā alkohola reibumā pieķertie gandrīz vienmēr tika nogādāti atskurbtuvē, šobrīd likuma sargi šādas personas cenšas nogādāt mājās un uz atskurbtuvi, ja konkrētā pilsētā tāda ir, ved tikai galējas nepieciešamības gadījumā.

Atskurbšana ar un bez mediķu uzraudzības

Jelgavas pilsētas domes Sabiedrisko attiecību pārvaldes vadītājas vietniece Egita Veinberga Neatkarīgajai stāstīja, ka tādi gadījumi ir, piemēram, ja alkohola reibumā esoša persona nespēj pati pārvietoties un nevar nosaukt dzīvesvietu vai arī ja tā izrāda ļoti lielu agresivitāti. «Tas, vai persona tiešām jānogādā atskurbtuvē vai tomēr to var vest uz mājām, rūpīgi izvērtē,» uzsvēra E. Veinberga.

Ja nolemts, ka personai vajadzīga atskurbšana speciālā iestādē, tad Jelgavā tā nonāk Jelgavas pašvaldības policijas Medicīniskās atskurbtuves nodaļā. Jelgavā atskurbtuve izvietota atsevišķā ēkā, ar medicīnas personāla klātbūtni.

Savukārt, ja Rīgas pašvaldības policija konstatē pārāk apskurbušu cilvēku, tad pirmām kārtām izsauc neatliekamo medicīnisko palīdzību, Neatkarīgajai skaidroja Rīgas domes Sabiedrisko attiecību nodaļas projektu koordinators Mārtiņš Vilemsons. Atkarībā no ārstu slēdziena iereibušo nogādā vai nu medicīnas iestādē, vai nu uz biedrības Latvijas Sarkanais Krusts (LSK) naktspatversmi Gaiziņa ielā 7.

Tukumā atskurbtuve darbojas īpaša moduļa telpās, finansiālu apsvērumu dēļ bez ārstniecības personāla klātbūtnes. Daugavpilī atskurbtuve darbojas kā detoksikācijas palāta pie SIA Daugavpils reģionālā slimnīca ar atsevišķu uzņemšanas ieeju. Slimnīcā ir izvietots Daugavpils pilsētas pašvaldības policijas postenis, kā arī pašvaldība nepieciešamības gadījumā nodrošina personām sociālo palīdzību. Arī Rēzeknē atskurbtuve pagaidām darbojas ārstniecības iestādē - SIA Rēzeknes slimnīca.

Liepājā atskurbtuve iekārtota pilsētas pašvaldības policijā ar medicīnas personāla klātbūtni. Liepājā darbojas arī citas atskurbšanas telpas - patversme, kas ir pašvaldības sociālā dienesta pārziņā.

Arī Ventspilī un Jūrmalā atskurbtuve iekārtota pašvaldības policijas telpās.

Preiļos, Balvos un Ludzā atskurbtuves darbību nodrošina LSK Valsts policijas neizmatotajās telpās, kuras Nodrošinājuma valsts aģentūra nodevusi pašvaldībai. Talsos un Rīgā atskurbšanas pakalpojumu nodrošina LSK savās telpās.

Vieniem par brīvu, citiem par maksu

Daļā atskurbtuvju ir noteikta maksa par šo pakalpojumu. Piemēram, Jelgavā par uzturēšanos medicīniskajā atskurbtuvē ir jāmaksā 14,23 eiro un par testa veikšanu ar alkometru - vēl 16,55 eiro, tātad kopā - 29,88 eiro. Balvos par atskurbšanu jāmaksā 18,60 eiro. «Taču, ja atskurbinātais nespēj samaksāt, tad par viņu samaksā tā pašvaldība, kas slēgusi līgumu. Balvu novada (atskurbtuves turētāja) atskurbušajiem jāmaksā tikai pašiem. Piedziņas iespēja nepastāv, tas juridiski nav noregulēts valsts līmenī,» Neatkarīgajai skaidroja Balvu novada pašvaldības Sabiedrisko attiecību un informācijas tehnoloģiju nodaļas vadītāja Lauma Kaļva.

Savukārt daļā pašvaldību šis pakalpojums ir bez maksas - dzēruma dullumu izgulējušam pašam par to nav jāmaksā ne santīma. Arī jāsakopj aiz sevis nav, to dara vai nu atskurbtuves, slimnīcas, LSK, vai pašvaldības policijas personāls (atkarībā no tā, kur atskurbtuve iekārtota). Piespiest to izdarīt pašam atskurbinātajam neļauj likums, Neatkarīgajai atklāja atskurbināšanas telpās strādājošie. Arī Rēzeknes slimnīcas narkologs Jāzeps Korsaks Neatkarīgajai stāstīja, kāda izskatās telpa, kad tajā pabijis atskurbināmais. Pat pēc vairāku stundu vēdināšanas un veiktas dezinfekcijas telpas smirdot. «Cietēji esam mēs visi, gan slimnīcas personāls, gan slimnieki,» teica J. Korsaks. Gan viņš, gan viss Rēzeknes slimnīcas personāls cer, ka drīzumā Rēzeknē pabeigs naktspatversmes un atskurbtuves ierīkošanu Bukmuižas ielā 3.

Piedzērušo izguldīšana bez maksas gan nenozīmē, ka atskurbināšana neko nemaksā. Daļā pašvaldību to piedzērušo vietā dara pašvaldības, vai nu uzturot atskurbtuvi, vai arī slēdzot līgumu ar tiem, kas nodrošina šādu pakalpojumu, un maksājot par katru šādu pacientu. Piemēram, Daugavpils dome par šo pakalpojumu maksā 32,98 eiro par diennakti.

Savukārt pašvaldības, kuras cenšas tomēr no atskurbinātā kaut ko iekasēt, atzīst, ka tā bieži ir neiespējamā misija.

Atbalsts kā nakts hostelī

Lai palīdzētu pašvaldībām uzturēt atskurbtuves, 2014. gadā no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem atvēlēti 154 000 eiro, bet 2015. gadā - 195 504 eiro (gandrīz maksimāli šim mērķim paredzētā summa - 200 000 eiro). Atbalsts katrai pašvaldībai aprēķināts kā 15 eiro par vienu atskurbināto (hosteļa gultasvietas vidējā cena), taču ar to ir krietni par maz. Piemēram, Ventspilī viena piedzērušā atskurbināšana pašvaldības policijai izmaksā 38,80 eiro, aprēķinājusi Ventspils pašvaldības policijas ekonomiste.

Arī Jelgavas dome ir pārliecināta, ka valsts maksātā kompensācija nenosedz atskurbtuves izmaksas. «Pagājušajā gadā atskurbtuves darbības nodrošināšanai bija nepieciešami 215 202 eiro. Valsts kompensācija ir nepilni 16 procenti no šīs summas. Šogad veikti remontdarbi četrās no sešām palātām, gan izremontējot telpas, gan nomainot gultasvietas,» sacīja E. Veinberga.

Tajā pašā laikā valsts no alkohola akcīzes ik gadu gūst vairāk nekā miljonu eiro. Tiesa, ziņojumā minēts, ka kompensācijām atvēlētie 200 000 eiro tiešām ir par maz un ka nākotnē to vajadzētu palielināt līdz 500 000 eiro.