Lokomotīves dzīs ūdeņradis

NOZĪMĪGS BRĪDIS, kad ar parakstītajiem saprašanās memorandiem apmainījās CZ Loko pārstāvis Aleksandrs Volfs un LDz prezidents Edvīns Bērziņš © Māris Ozols

Valsts a/s Latvijas dzelzceļš (LDz) uzņēmusies izgatavot ar ūdeņradi darbināmas lokomotīves.

«Ar ūdeņradi darbināmas lokomotīves mūsdienās vairs nav zinātnisks eksperiments vai futūristisks sapnis. Tā ir realitāte, kurā apvienotas mūsdienu tehnoloģijas un zināšanas. Pāreja uz ūdeņradi kā enerģijas nesēju, iezīmē jauna tehnoloģiska laikmeta sākšanos transporta segmentā, ko raksturo efektīva energoresursu izmantošana un apkārtējās vides piesārņojuma samazināšana,» skaidroja LDz valdes priekšsēdētājs Edvīns Bērziņš.

Līdzīga veida projekti jau realizēti Lielbritānijā, ASV, Dānijā, Japānā, Vācijā, Indijā, Ķīnā un Dienvidāfrikā. Idejas dislocēšanās arī Latvijā saistāma ar Eiropas Komisijas pasludināto mērķi līdz 2050. gadam samazināt CO2 emisiju līmeni transporta nozarē par 60%. Ūdeņraža tehnoloģijas ir viens no šāda uzdevuma risinājumiem, ko ES finansiāli atbalsta.

Lai projektu realizētu, savus spēkus nupat parakstīta saprašanās memoranda formātā apvienojis LDz, Čehijas kompānija CZ Loko un Kanādas uzņēmums Ballard Power Systems. Konkrētais projekts šķiet realizējams, jo LDz meitasuzņēmums LDz Ritošā sastāva serviss jau ir apguvis čehu ražoto manevru lokomotīvju un maģistrālo lokomotīvju modernizāciju tādā pakāpē, kādu paši čehi nesasniedz. Savukārt Ballard Power Systems ir ūdeņraža kurināmo elementu sistēmu ražotājs. Triju uzņēmumu inženieri ar Latvijas Zinātņu akadēmijas pārzināto pētniecības iestāžu palīdzību apņēmušies atrast tehniski un finansiāli pamatotus paņēmienus jauna veida lokomotīvju ražošanai.



Latvijā

Ekonomistu domnīcās bieži skan viedoklis, ka Latvijas komercbankas kūtri kreditē tautsaimniecību, jo pēdējā laikā ir varējušas bez riska gūtu neadekvātu peļņu tikai uz Eiropas Centrālās bankas (ECB) augsto procentu likmju rēķina. Valdībā jau ir atbalstīts un kopā ar budžeta likumu tiek virzīts solidaritātes iemaksas likumprojekts, kas liks bankām dalīties ar savu virspeļņu vai arī demonstrēt lielākus kreditēšanas apjomus. Kādi ir kreditēšanas apjomi, vai tiem ir tendence pieaugt? Kāds ir baņķieru viedoklis par solidaritātes iemaksu likumu? “Nra.lv” saruna ar četru lielāko komercbanku amatpersonām.

Svarīgākais